Vairumā gadījumu bērni slīkst citādāk nekā pieaugušie. No krasta nereti ir grūti pateikt, vai bērns patiešām slīkst, vai tikai spēlējas.
Pareiza rīcība:
bērns vienmēr uzmanības centrā;
nogādāt krastā;
zvans 113;
stabilā sānu poza;
atdzīvināšanas pasākumi.
Nepieļaut sauso slīkšanu un vērsties pie ārsta.
Slīkstoša bērna nogādāšana krastā ir krietni vieglāks pasākums nekā pieauguša cilvēka. “Viņu vienkārši var izcelt kaut vai ar vienu roku vai, pieturot pie krūtīm, vilkt uz krastu, jo viņa masas attiecība nav tik liela. Jebkurš pieaudzis cilvēks varēs bērnu izvilkt ārā no ūdens.
Ja pieaugušais cilvēks var aizsniegt zemi, droši ņem uzreiz klēpī un nes viņu ārā,” saka glābējs.
Ja bērns pēc slīkšanas atrodas bezsamaņā, bet elpo, viņš krastā jānogulda stabilajā sānu pozā un jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Ja bērnam apstājas elpošana, jāveic atdzīvināšanas pasākumi: divas ieelpas un 15 sirds masāžas. Tā cikliski jāturpina, līdz ierodas mediķi vai bērns sāk elpot.
Arī tad, ja bērns nemaz nav slīcis, bet ūdenī vienkārši pakritis un sarijies ūdeni, vajadzētu atrādīties ārstam, jo nav iespējams novērtēt, cik daudz ūdens nokļuvis plaušās.
“Var veidoties sausā slīkšana. Tas ir pats sliktākais, jo to mēs nevaram pamanīt uzreiz.
Tas var notikt arī pēc vairākām stundām, pēc dienas. Mazs bērniņš var arī nomirt, jo viņam plaušās saiet ūdens. Tāpēc mēs visos gadījumos, ja bērns ir sarijies ūdeni, saucam ātro palīdzību. Atbrauc ārsti, pārbauda plaušas, vai viss ir kārtībā,” stāsta Bikovičs.
Pazīmes, ka bērns ir par daudz sarijies ūdeni un kas var parādīties gan uzreiz, gan pēc vairākām stundām, ir slikta dūša, bāla ādas krāsa, galvassāpes, augsta temperatūra. Lai nenonāktu līdz situācijai, kad bērns sarijas par daudz ūdeni vai sāk slīkt,
vecākiem jāatceras, ka došanās uz pludmali kopā savu atvasi nav atpūta. Bērns visu laiku ir jāuzmana.
