Dienas vidū Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, kur VAC devies izbraukumā, rindā uz asins nodošanu gaida trīs cilvēki. Jaunieši – gan meitenes, gan puiši - stāsta, ka viņu galvenā motivācija kļūt par asins donoriem ir vēlme palīdzēt nelaimē nonākušajiem. Tomēr katrs donors spēja nosaukt arī kādu labumu sev.
Pirmais jaunietis: "Pieņemsim, ka kādam cilvēkam ļoti vajag asinis, man jau tās nevajag tik ļoti, tāpēc nododu. Arī intereses pēc, kā tas ir - nodot asinis."
Otrā jauniete: "Es esmu redzējusi, cik daudz cilvēku cieš avārijās un viņiem ir vajadzīgas asinis. Es palīdzu vispār kopumā, man ir tā asins grupa, kas ir ļoti bieži sastopama, jā, es cenšos tādā veidā palīdzēt. Motivācija ir arī tas, ka asins nodošana uzlabo pašsajūtu, ķermenī viss atjaunojas."
"Man liekas, ka tā ir labi un pareizi. Plus var dabūt brīvdienu pie atvaļinājuma klāt!" norāda trešais jaunietis, piebilstot, ka
viņam nav svarīga naudiņa, ko pēc tam samaksā: "Nē, godīgi sakot, nē! Šeit tagad jaunā sistēma ar kartēm neļauj tā darīt, bet, kad viņiem agrāk bija skaidra nauda, to varēja atstāt donoru centram, es tā arī darīju."
Galvenais iemesls, kādēļ VAC vēlas atteikties no naudas atlīdzības ziedotājiem, ir drošība. Donors naudas dēļ ārstam par sevi var sniegt nepatiesu informāciju, kas savukārt apdraudētu asins saņēmēja veselību.
Gadījumi, kad cilvēks asinis nodod, lai nopelnītu, gan ir ļoti reti, jo pirms procedūras donoram jāiziet rūpīgas ārstu pārbaudes, stāsta izbraukuma organizatore Sarmīte Midega: „Pirmkārt, donors izpilda anketu, kur viņš, cerams, godīgi atbild uz visiem jautājumiem, vai viņš ir ceļojis uz kaut kādām eksotiskām zemēm, vai nav slimojis un vai zāles nelieto.
Hemoglobīna līmeni nosakot, daudzi jau atsijājas. Asinsspiedienu izmērām pēc aptaujas. Nu, apmēram 15-20 procenti atteikumu ir.”
Midega pieļauj, ka donors anketā var samelot, tomēr ārsti ar pieredzi šaubu gadījumā uzdod kontroljautājumus un melus ātri atklāj. Šobrīd atlīdzība par asins ziedošanu ir četri eiro un 27 centi. VAC direktore Iveta Ozoliņa stāsta, ka Latvija un Lietuva ir pēdējās valstis Eiropā, kas asins donoriem izmaksā atlīdzību naudā: „Igauņiem ir visos laikos bezatlīdzības, viņi nekad nav maksājuši nekādas kompensācijas. Viņiem arī ir dāvaniņas, dažādas pārtikas paciņas, tēja uz vietas, kādas kino biļetes vai akcijas, bet naudu viņi nemaksā.
Runājot par vecajām Eiropas valstīm – Anglija nemaksā, Īrija nemaksā, lielākā daļa Eiropas valstu par asinīm nemaksā. Tajā jomā, kur sākas plazmas iegūšana kā ražošanas izejviela, tur ir mazliet citi nosacījumi, kur pastāv kompensācijas.”
Naudas atlīdzībai pēc asins ziedošanas ir loģisks pamatojums – tā ir kompensācija pusdienām, atzīst Latvijas Sarkanā Krusta brīvprātīgā Mariona Baltkalne.
Ir iespējams, ka donori atteiksies ziedot asinis, ja pretī nesaņems atlīdzību, tomēr tāda prakse pasaulē neesot bieži sastopama, jo tur pastāv brīvprātības un labās gribas princips. „Tā dziļākā būtība asiņu ziedošanai jau nav kompensācijas saņemšana, bet tiešām izdarīt kādu labu darbu un palīdzēt cilvēkiem kritiskās dzīves situācijās. Jo mēs nekad nezinām, vai tas cilvēks, kurš nāk mums pa ielu pretim, nav tas, kuram savulaik esam ziedojuši asinis.
Tāpēc mēs dažādos publiskos pasākumos arī ar Latvijas Sarkanā Krusta jaunatnes brīvprātīgajiem esam vienmēr uzsvēruši, ka tai dziļākajai būtībai ir jābūt palīdzības sniegšanai, nevis kompensācijas saņemšanai,” skaidro Baltkalne.
Tomēr donori pēc asins nodošanas nepaliks pavisam tukšā – joprojām tiks izsniegtas pusdienu paciņas, kur klāt cepumiem, riekstiem, sulai un ūdenim pievienos arī dzelzs preparātu. Šobrīd VAC gaida noteikumu apstiprināšanu Ministru kabinetā (MK). Iespējams, ka atlīdzība donoriem tiks atceltas jau nākamā gada janvārī.
