Mikoloģe Inita Dāniele stāsta, ka šobrīd dabā sastopami lāčpurni un bisītes. Lāčpurni (patiesie murķeļi) ir ēdamas sēnes, bet bisītes pirms ēšanas ir ļoti rūpīgi jāapstrādā, pretējā gadījumā draud smaga saindēšanās. Diemžēl cilvēki mēdz šīs sēnes sajaukt un tas parasti beidzas slikti.
“Lāčpurni ir lapu koku mežu sēne. Biežāk pat sastopami parkos, dārzos, bet bisītes aug priežu mežos, izcirtumos, degumos. Atšķirīgs ir cepurītes krokojums un krāsa. Bisītei vairāk krāsas tonis ir sarkanbrūns, lāčpurniem nekad sarkanīgais tonis. Lāčpurni būs vai nu pelēcīgi, vai dzeltenīgi, reizēm arī tumši brūni, bet ne kastaņbrūni un ne sarkanīgi. Un cepurītes krokojums bisītēm ir smadzeņveidīgas krokas, lāčpurniem ir vairāk vai mazāk regulāras krokas, gandrīz kā bišu šūnas,” par atšķirībām stāsta Inita Dāniele.
Toksikoloģijas un sepses klīnikā stāsta – katru pavasari te nokļūst cilvēki, kuri saindējušies ar bisītēm. Bisītes uzturā var lietot tikai tad, ja tās pirms tam vairākas reizes ir novārītas.
Šogad šo sēņu dēļ klīnikā nokļuvuši divi cilvēki.
“Tā ir viena no retajām sēnēm, kurām inde ir tvaikojoša un ūdenī šķīstoša. Tas nozīmē, ka pat gatavošanas procesā inde no sēnēm tiek izvārīta ārā un nonāk ūdenī. Ir gadījumi, kad cilvēks saindējas, neapēdot nevienu sēni. Novārot šīs sēnes, stāv klāt, saelpojas izgarojumus, un rezultātā parādās saindēšanās, sēnes nelietojot uzturā,” saka Rīgas Austrumu slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas Roberts Stašinskis.
Saindēšanās pazīmes ir vemšana, caureja, reibonis, ģībonis, smagākajos gadījumos var pievienoties aknu un nieru bojājumi. Nesaņemot adekvātu ārstēšanu, cilvēks var iet bojā.
Roberts Stašinkis stāsta, viņš bisītes nekad nav ēdis un pret sēnēm izturas ļoti piesardzīgi.
“Kopš strādāju šeit, es ļoti skatos, ko ēdu un neēdu no sēnēm. Varbūt tas nebūs īsti moderni, un sēņu lasītāji teiks, ka varbūt es kaut ko zaudēju, bet man primāri ir svarīga sava veselība un neiekulties nepatikšanās,” saka Roberts Stašinskis.
Arī Inita Dāniele bisītes neēd un tā vietā aicina dārzā mēģināt ieaudzēt lāčpurnus.
“Visvienkāršākais paņēmiens ir sadrupināt cepurītes un kaut kur izkaisīt, pēc tam aplaistīt ar ūdeni. Nākamgad atbrauciet paskatieties, vai aug vai ne,” iesaka Inita Dāniele.
