Sēņotāji arī šoruden pārgalvīgi lasa nepazīstamas sēnes un saindējas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Iestājusies kārtējā sēņu sezona, un cilvēki arvien lasa un ēd nepazīstamas sēnes. Mediķi vērtē, ka saindēšanos skaits ir mazāks nekā pērn šajā laikā, taču sēņotāji arvien lieto uzturā arī sēnes, par kurām paši nemaz nav pārliecināti. Savukārt mikologi atgādina, ka ir arī retas un aizsargājamas sēņu sugas, kuras arī labāk atstājamas dabā.

Sēņotāji arī šoruden pārgalvīgi lasa nepazīstamas sēnes un saindējas
00:00 / 02:10
Lejuplādēt

Lai arī sēnes mežos atrodamas jau vasaras mēnešos, tradicionāli sēņošanas sezona  pilnbriedā ir tieši patlaban. Arī Dabas muzejā tieši šobrīd apskatāma sēņu izstāde, un mikoloģe Inita Dāniele vērtē, ka Latvijas mežos sēņu šogad netrūkst. Tiesa, kā ik gadu tas atkarīgs no sēņošanas vietas un laika apstākļiem.

Tiem, kas sēnes lasa, eksperte atgādina, ka jāizvairās ne vien no indīgām sēnēm, bet dabā būtu jāsaglabā arī reti sastopamās un pat aizsargājamās sēnes.

''Starp tām ir arī diezgan daudzas ēdamās sēnes, bet ne jau tur tas lielākais ļaunums, ka mēs paņemam augļķermeni, galvenais ir attiecīgās vietas saglabāšana. Ja, piemēram, skatāmies uz zaraino dižadateni, kas  aug tikai uz vecas koksnes un sadala to līdz kaut kādai pakāpei, un tad viņa uz tā konkrētā koka gabala vairs neaugs, bet viņai ir vajadzīgas vietas, kur atkal iesēties no jauna. Tāpēc vajadzīga nepārtrauktība - lai ir vecs mežs, jauns mežs.''

Aizsargājamo sēņu vidū ir violetais cūkausis, bārkstainā mušmire, rumpuču skrimslene, pārslainā beka un daudzas citas. Par šo sēņu griešanu, līdzīgi kā par aizsargājamo augu noplūkšanu, var piemērot arī naudas sodu. Mikologi aicina arī ziņot un sūtīt fotogrāfijas muzejam gadījumos, ja reta sēne pamanīta mežā. Tāpat sēņu eksperte atgādina par izvairīšanos no indīgajām sēnēm, kuras acīmredzot nepazīst, jo tīšām jau nelasa sēnes, lai saindētos.

''(..) Saindējas tie, kas saka, ka viņi visas sēnes pazīst.

Es vairāk nekā 30 gadus ar sēnēm nodarbojos, bet nevaru teikt, ka visas pazīstu. Varbūt dažiem tā ir lielība un pārdrošība, nevēlēšanās mācīties, sekot līdzi [informācijai], bieži vien arī tāda attieksme - visu mūžu esam ēduši... Cilvēki pieraduši: ja uzreiz nepaliek slikta dūša, kad sēnes apēstas, tad jau nekas. Bet, piemēram, kailā mietene iedarbojas uz sarkanajiem asinsķermenīšiem, aknām, nierēm, indīgās vielas organismā uzkrājas - protams, to uzreiz nemana,'' saka Dāniele.

Arī mediķi apliecina, ka arī šajā sezonā kopš jūlija bijuši 10 izsaukumi saistībā ar iespējamu saindēšanos ar sēnēm. Tiesa gan, pērn negadījumu skaits šajā laikā bijis divreiz lielāks.

Lielākoties paši cietušie mediķiem atzinuši, ka nav bijuši pārliecināti, vai salasītās sēnes bijušas ēdamās sugas,

stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Inga Vītola:

''Ja pēc sēņu lietošanas uzturā parādās tādas sūdzības kā slikta dūša, vemšana, nespēks, svīšana, tas rada aizdomas, ka varētu būt saindēšanās. ''Ātrie'' to uzreiz nevar noteikt, tāpēc nogādājam slimnīcā, lai izslēgtu, iespējams, kādu citu saslimšanu, kas varētu būt ar līdzīgiem simptomiem. Jāņem vērā, ka sēnes ir smags ēdiens, grūti sagremojams, līdz ar to var radīt līdzīgas sūdzības. Bet to noteikti nevajadzētu atstāt bez ievērības un domāt, ka pāries. Ja pēc sēņu ēšanas rodas sūdzības, noteikti vajag sazināties ar mediķiem, lai nepieļautu stāvokļa pasliktināšanos.''

Savukārt izglītojoša sēņu izstāde, kur arī apskatāmas mikologu salasītās gan ēdamās, neēdamās, gan indīgās un aizsargājamās sēnes, vēl aplūkojama šodien un rīt Dabas muzejā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti