Viņš skaidro, ka šādas pārmaiņas varētu notikt globālo klimatisko pārmaiņu iznākumā. Tāpēc jau šobrīd nevajag būvēt mājas palienās un aizsargājamās zonās pie jūras. Nākotnē tās varētu applūst. Tomēr jau šobrīd Latvija krasta erozijas ietekmē ir zaudējusi 1000 hektārus savas teritorijas. Jau lielākas pārmaiņas varētu skart Āziju, kur okeānu un jūru krastos dzīvo ļoti daudz cilvēku. Ceļoties ūdens līmenim un applūstot jaunām teritorijām, daudzi cilvēki varētu migrēt uz citiem pasaules reģioniem.
Tomēr kopumā Latvija ir ļoti labā ģeogrāiskā novietojumā un to nevar skart nedz tornado, nedz citas dabas katastrofas.
Kasparinskis ir atturīgs attiecībā uz septembra beigās Apvienoto Nāciju Organizācijas paziņojumu, ka gūta vēl lielāka pārliecība, ka globālā sasilšana ir cilvēku atbildībā. Tajā prognozēts, ka 100 gadu laikā vidējā gaisa temperatūra labākajā gadījumā paaugstināsies par vienu grādu, bet sliktākajā par teju pieciem. Bet ūdens līmenis paaugstināsies vidēji par 80 centimetriem.
Pētnieks akcentē, ka tik tālā nākotnē klimata izmaiņas ir teju neiespējami paredzēt. "Precīzi prognozēt, kas mūs sagaida pēc 100 gadiem ir pārāk nedrošas prognozes, kas neņem vērā dabiskos ciklus," saka Kasparinskis.
Tomēr viņš, līdzigi kā ANO pētnieki, atzīst, ka cilvēks, tāpat kā saule, ļoti ietekmē globālo klimatu.
