Onkologi ierosina pacientu plūsmu organizēt pēc reģionu principa

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Onkologu asociācija iesaka organizēt ar vēzi saslimušo cilvēku diagnosticēšanu un ārstēšanu pēc reģionālā principa, lai varētu mazināt pacientu rindas, no pirmdien notiekošas vēža diagnosticēšanai un ārstēšanai veltītās diskusijas ziņoja Latvijas Radio korespondente Laura Dzērve.

Veselības un onkoloģijas nozares pārstāvju pirmdien rīkotajā diskusijā par to, kā praksē ieviest „zaļā koridora” principu vēža pacientu ārstēšanā, Latvijas Onkologu asociācijas valdes locekle Gunta Purkalne rosināja pacientu plūsmu organizēt pēc reģionālā principa.  

Purkalne norādīja, ka diagnostika un ārstēšana būtu jānodrošina tuvāk mājām, neizslēdzot gan pacientu iespējas brīvi izvēlēties kādu konkrētu medicīnas iestādi. Purkalne gan pauda, ka tādu pacientu, kas izvēlas kādu konkrētu slimnīcu, ir maz. 

Pašlaik uz vēža izmeklējumiem nereti ir jāgaida pat 2–6 mēneši. Ja cilvēks saslimis gada sākumā, viņam ir lielākas izredzes uz izmeklējumiem, savukārt, ja tas noticis vasarā vai rudenī, slimnīcām beidzas valsts apmaksātas kvotas un jāgaida ilgāk.  

Onkologu priekšlikuma pamatā ir pacienta izmeklēšana viņa dzīves vietai tuvākajā no valstī esošajiem četriem multidisciplinārajiem centriem, asociācijas organizētajā diskusijā „Konkrēti priekšlikumi veiksmīgākai „zaļā koridora” principa ieviešanai” ierosināja asociācijas priekšsēdētāja  Purkalne.

„Katrs ģimenes ārsts vai speciālists zinot, par kādu audzēju ir runa – vai kuņģa vai zaru trakta audzējs, zina, kur pacients jāsūta – ja jāsūta uz Rīgu, zina, uz kuru slimnīcu, vai uz Kurzemi vai Zemgali. Tādā veidā šis pacients būtu šajā noteiktajā slimnīcā gan uz diagnostiku, gan uz turpmāko ārstēšanu, gan novērošanu,” skaidroja Purkalne.

Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas priekšlikums balstīts uz ideju par vēsturisko multidisciplināro centru attīstītību, tiem kļūstot par katra reģiona vadošo ārstniecības iestādi onkoloģiskajiem pacientiem. Strādājot pēc asociācijas priekšlikuma, par Kurzemes pacientiem būtu atbildīga Liepājas reģionālā slimnīca, par Latgales reģionu - Daugavpils reģionālā slimnīca, par Vidzemi būtu atbildīga Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca, taču par Zemgales pacientiem rūpētos Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, informēja asociācija.

Slimnīcām šādā veidā būtu daudz vieglāk iespējams plānot pacientu plūsmu, nepieciešamo speciālistu un aparatūras noslodzi, jo, balstoties uz Slimības profilakses un kontroles centra datiem, 2014.gadā onkoloģisko pacientu skaita sadalījums reģionos ir - Rīgā tie ir 33%, Vidzemē tie ir 24%, Kurzemē 14%, Zemgalē 13% un Latgalē 16% no visiem onkoloģiskajiem pacientiem.

Šajā sistēmā pacienti skaidri zinātu, kur meklēt palīdzību, savukārt slimnīcas spētu plānot pacientu skaitu, izdevumus un nepieciešamo kvotu daudzumu. Reģionālais sadalījums neattiektos uz specifiskiem vēžu veidiem, kur ārstēšana iespējama konkrētā ārstniecības iestādē. Tāpat šajā sistēmā pacientiem vēl joprojām būtu iespējams izvēlēties arī citu iestādi, kur veikt izmeklējumus un turpināt ārstniecību, ja tāda būs pacienta izvēle.

Diskusijas laikā izkristalizējās trīs svarīgi priekšnosacījumi pacientu plūsmas sakārtošanai – atbilstošs finansējuma sadalījums, pilnīga informācijas aprite un vienlīdzīga kvalitāte visās ārstniecības iestādēs.

„No mūsu pacientu puses vislielākās sūdzības ir, protams, tikt pie ārsta un uz izmeklējumiem,” atzina Vēža pacientu atbalsta organizācijas „Dzīvības koks” valdes locekle Zita Daukste. Viņa norādīja, ka liela problēma ir rindas – ja saslimsi gada sākumā, ir lielākas iespējas laikus tikt uz izmeklējumu nekā, ja saslimsi, piemēram, vasarā un rudenī, jo kvotas beigušās.

„Ir jauns gads, ir jaunas kvotas, ir pilns. Ar katru gadu rindas un gaidīšanas laiks kļūst arvien ilgāks. Man ir četru gadu pieredze ar vēža ārstēšanu, un  sākotnēji bija mēnesis divi jāgaida, bet tagad ir trīs četri,” stāstīja Daukste.

„Dzīvības koks” pārstāve gan piebilda, ka nedaudz labāk klājas pirmreizējiem jeb tā dēvētajiem „zaļā koridora” pacientiem. “Zaļos koridorus” iedzīvināja šā gada sākumā un tas nozīmē – skrīninga programmu pacientiem un tiem, kuru ārstiem radušās lielas aizdomas par vēzi, jātiek bez kavēkļiem uz tālākiem izmeklējumiem.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes locekle Sandra Gintere norādīja, ka ārsta aizdomas par vēzi ir jāapstiprina kaut vai ar elementāriem izmeklējumiem un ārsti bieži atduras pret kvotām.

„Protams, ja mēs gribam darīt labu un pacientu pieteikt pie šī konsultanta, pie onkologa, tad mēs varam stundu divas, pat dienu zvanīt, mums skan mūzika un viss, un mēs nevaram sazvanīt. Un tad mēs sakām – mēģiniet paši, zvaniet. Tad uzreiz rodas negatīvās emocijas par pieejamību, par medicīnu Latvijā,” stāstīja Gintere.

„Pacientu plūsmu sakārtošana, lai onkoloģiskie pacienti atbilstoši nepieciešamībai saņemtu valsts apmaksātus diagnostiskos izmeklējumus un ārstēšanu, ietver ne tikai finansiālo, bet arī pakalpojuma kvalitātes aspektu. Pakalpojuma kvalitātes definēšana ir izšķiroši svarīga, lai neveidotos situācijas, kad dažādās ārstniecības iestādēs izmeklējumi tiek veikti atkārtoti, nevajadzīgi sūtot pacientu uz papildu izmeklējumiem un tādējādi arī mākslīgi pagarinot rindu. Tieši pakalpojuma kvalitātes definēšana ir viens no būtiskākajiem mērķiem šādās speciālistu diskusijās,” norāda Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.

Savukārt Latvijas Radiologu asociācijas vadītāja Maija Radziņa norādīja, ka, protams, reģionos var veikt vēža primāro diagnostiku, taču, ja ir sarežģītāki gadījumi, ir bažas, ka reģionu ārsti netiks galā. Radziņa diskusijā arī īpašu uzmanību pievērsa gluži biežām situācijām – cita izmeklējuma laikā nejauši atrastiem ļaundabīgiem veidojumiem.

„Un pastāstīšu, kādēļ tas ir mulsinoši. Ja tie ir ambulatori pacienti, viņi paši saņem šīs atbildes, un tajā mirklī viņi nav gatavi šai informācijai, un tajā mirklī lielākoties nav neviena ārsta viņiem blakus, kas varētu izskaidrot tās atbildes, ko viņi ir saņēmuši. Šajā jautājumā mums būtu priekšlikums no radiologu puses iesaistīt e-veselības projektā šo īpašo primāri nejauši atklātu jaunveidojumu paziņojumu, kas nonāk pirmkārt kā sarkans lodziņš ģimenes ārstam,” klāstīja Radziņa.

Tad ģimenes ārsts iesaistītos un skaidrotu pacientam, kā tālāk rīkoties. Vēl arī radiologi rosina padomāt par plaušu vēža skrīninga programmas veidošanu un attīstīšanu paaugstināta riska pacientu grupām.

 Pēc diskusijas asociācija visus izskanējušos priekšlikumus plāno apkopot un iesniegt Veselības ministrijā, lai kopā ar jau esošajiem priekšlikumiem politikas veidotāji spētu palīdzēt īstenot veiksmīgāku „zaļā koridora” principu visās ārstniecības iestādēs vienādi. 

Veselības ministrijas valsts sekretāre  Solvita Zvidriņa gan diskusijā atzina, ka sistēma nav pilnīga, bet arī finansējuma iespējas ierobežotas.

Viņa pauda, ka pacientu plūsma būtu jāsadala četrās kategorijās – “zaļais koridors” jeb prioritārā rinda tiem, kas atsaukušies valsts skrīninga programmai un pārbaudījuši veselību un viņiem atklātas aizdomas par vēzi,  kā arī citi pacienti, kuriem ģimenes ārsti atklājuši acīmredzamas aizdomas par vēzi. Šādu “zaļo koridoru” jau sāka ieviest šī gada sākumā.

Otrā kategorijā būtu  ārstēšanas procesā esošie cilvēki, trešā kategorija būtu cilvēki, kuriem vēzis ir izārstēts un nepieciešami vēlāki novērojumi, bet ceturtā kategorija būtu “visi pārējie”, kurus valsts sekretāre gan neprecizēja.  

Tai pašā laikā viņa lika nojaust, ka lielāku cerību uz būtisku veselības nozares budžeta pieaugumu nav un nauda jāmeklē sistēmas iekšienē.

Veselības ministrijas valsts sekretāre arī norādīja, ka Veselības ministrija iesniegusi jaunām politikas iniciatīvām papildu finanšu pieprasījumu – 160 miljonu eiro. Taču tas vēl ir valdības rokās. Valdības deklarācijā ir rakstīts, ka veselības nozarei jāpiešķir papildu finansējums ik gadu, taču to lemj, skatot jautājumus par budžetu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti