Meklēsim un fotografēsim ziedošas ievas!

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Latvijas Universitātes pētnieki veic fenoloģiskos pētījumus par ievu ziedēšanu, iesaistot sabiedrību. Lapu plaukšana un dzeltēšana, ziedēšana, augļu nogatavošanās, gājputnu atlidošana ir ikgadējas dabas parādības, ko iedzīvotāji ļoti gaida un arvien biežāk arī dalās ar novērojumiem.

Tādēļ portālā dabasdati.lv, līdzīgi kā ziņojot par jaunu putnu atlidošanu pavasarī, ikvienu aicina fotografēt un ziņot par ievu krūmu ziedēšanu. Jau iesūtītas pirmās fotogrāfijas ar ievu ziedpumpuriem un jau šomēnes dažviet ievas varētu uzziedēt, secina pētnieki.

 

Šajā pavasarī augu pētnieki aicina ikvienu piedalīties ievu meklēšanas pētījumā, vērot un regulāri fotografēt ievu krūmus līdz to pārziedēšanai maija otrajā pusē un nosūtīt fotogrāfijas portālam dabasdati.lv. Fenoloģiskā pētījuma mērķis ir sezonālo parādību izpēte dabā. Pētījumu veic, lai datus izmatotu arī klimata pārmaiņu novērošanai, stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes pētniece Gunta Kalvāne:

"Fotogrāfijas izmantošana fenoloģijas zinātnē tagad ir ļoti moderna un arvien biežāk to izmanto. Veikt novērojumus - tas ir ļoti dārgi; teiksim, kā instrumentus izmanto arī automātiskās kameras, kas fiksē, Latvijā tādas ir divas, bet ar divām vietām nepietiek. Un mēs ļoti novērtētu šos visas Latvijas datus un varētu arī raskturot reģionālās izmaiņas, kas ir viens nepētīts jautājums, piemēram, kā ir Kurzemes piekrastē, vai tas atšķiras no Vidzemes piekrastes. Mēs apmēram nojaušam un varbūt teorētiski zinām, kādas varētu būt augstieņu vai lielo ezeru ietekmes, bet mēs to gribētu pierādīt ar korektiem datiem."

Pētnieki fotogrāfijas vērtēs pēc kādas zinātnē plaši izmantotas skalas, kas nosaka, ka viss augu cikls sadalīts deviņās daļās. Visas iedzīvotāju iesūtītās un pētnieku izanalizētās zināšanas tiks apkopotas īpašā fenoloģiskā modelī.

"Mums mājaslapā arī ir ielikts tāds vienkāršs modelītis gadalaikilu.lv, kur var redzēt karti un prognozēts, kurā vietā un laikā vajadzētu plaukt ievām, un tad var iet ārā, paskatīties un salīdzināt, vai tā ir vai nav. Tas lielais, tālais mērķis, kuru varbūt mēs sasniegsim pēc 10 gadiem, ir radīt modeļu sistēmu - līdzīgi kā mēs katru dienu saņemam laika ziņas -, kas stāstītu par to, kas kurā vietā un laikā notiek dabā. Ievas ir pietiekami vienkāršs pilotprojekts, un mums ir svarīgi redzēt - ja tas ir modelis - vai tas strādā vai nestrādā," ieceri klāsta vecākais pētnieks Andis Kalvāns.

Ar laiku ievu ziedēšanas pētījumu cer attīstīt arī plašākā mērogā un aicināt cilvēkus ziņot par dažādiem novērojumiem visu gadu, piemēram, par ogu, sēņu augšanu vai lapu dzeltēšanu. Pagaidām pilotpētījumā tieši ievas izvēlētas, jo visi latvieši šī aromātiskā krūma ziedēšanu atpazīst un tas ir arī tautas dziesmās plaši apdziedāts.

"Tālejošais mērķis ir pielikt lauksaimniecībā svarīgas un nozīmīgas sugas un skatīties, piemēram, ābeļu ziedēšanu. Bet, protams, lai analizētu klimata manību, nepieciešami vismaz 30 gadu novērojumi.

Mums ir vēsturisko novērojumu datubāze, bet ar katru gadu brīvprātīgo novērotāju skaits  samazinās, līdz ar to ir ļoti grūti šis tendences raksturot. Tāpēc mēs ļoti vēlamies, lai cilvēki iesaistās," saka Gunta Kalvāne.

Nedēļas laikā iesūtīti 14 vērojumi ar fotogrāfijām no dažādiem Latvijas reģioniem. Turpmāk, ieraugot savā pagalmā vai jebkur dabā plaukstošas vai jau pilnīgi ziedošas ievas ar vismaz pieciem atvērtiem ziediem, krūms ir jānofotografē, jāfiksē precīzs laiks un vieta un jāievieto portālā dabasdati.lv.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti