Lai zāles reģistrētu, svarīgs ir balanss starp ieguvumiem un risku pēc to lietošanas. Zāļu dzīves laikā šis balanss var mainīties. Lai izsekotu riskiem un ieguvumiem, eksperti vērtē no sabiedrības ienākošo informāciju par zālēm. Galvenais instruments šīs informācijas izvērtēšanā ir ziņojumi par blakusparādībām. Informēt par tām var ne tikai ārsti, farmaceiti un veselības aprūpes speciālisti, bet arī pacienti. Un tieši no pirmavota jeb iedzīvotājiem uzzināt informāciju ir vislabāk, lietus laikā notikušajā intervijā Cēsīs Latvijas Radio norādīja Zāļu valsts aģentūras eksperte Liene Reizina.
„Šobrīd lielākoties pacienti informē par tām blakusparādībām, kas nav ierakstītas lietošanas instrukcijā. Tas, protams, mūs ļoti interesē. Bet tiesības ziņot ir par pilnīgi visu, jo varbūt kāda jau zināma blakne pēkšņi parādās biežāk.
Mēs to noteikti ņemsim vērā un izstrādāsim rīcības plānu,” norāda Reizina.
Lai cik lielas prasības būtu izpētes procesam, pētījumi nekad neatspoguļos pilnīgi visu par zālēm. Tajos rodas priekšstats par nopietnākajām blakusparādībām, taču pēc zāļu nonākšanas tirgū tās vienmēr lietos daudz vairāk cilvēku, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes docente un biedrības „Veselības projekti Latvijai” valdes locekle Elita Poplavska.
„Tāpat cilvēki lietos citas zāles. Un tad rodas jaunas blakusparādības, mijiedarbības. Vai arī, ja pētījumos mums bija mazs cilvēku skaits, kad blakusparādība parādījās, tad reālajā dzīvē tas var būt daudz lielāks cilvēku skaits,” saka Poplavska.
Arī iedzīvotāji sarunas laikā festivālā „Lampa” jautāja ekspertiem par zāļu pētījumiem. Piemēram, vai taisnība, ka daļu no medikamentiem pēta tikai uz vīriešu auditorijas un, kad tās nonāk tirgū, uz sievietēm iedarbojas citādāk – rodas blakusparādības un zāles izņem no tirgus.
Kādreiz tā bijusi ļoti liela problēma, atbildēja Zāļu izplatīšanas informācijas nodaļas vadītāja vietnieks Sergejs Akuličs. Līdz ar to starptautisko regulējumu pārskatīja un papildināja. Viņš pauda cerību, ka ar laiku uz datiem varēs paļauties vairāk.
„Pašreiz, protams, tā vēl ir un paliek problēma. Risinājums ir ziņošana par zāļu blaknēm, tajā skaitā, cik es atceros, var ziņot arī par efekta trūkumu. Un viennozīmīgi, jo vairāk būs šo ziņojumu, jo objektīvāka informācija par zālēm būs,” uzsver Akuličs.
Tiesa, salīdzinot ar citām valstīm Eiropas Savienībā, Latvijas iedzīvotāji ziņo par blakusparādībām maz. Pārsvarā par tām informē veselības aprūpes speciālisti.
Arī Sergejs Akuličs norāda, ka zina tikai atsevišķus gadījumus vairāku gadu garumā, kad par zāļu blaknēm cilvēks paziņo vismaz ārstam.
Liene Reizina skaidro - lielākoties iedzīvotāji neziņo, jo uzskata, ka par konkrēto parādību, piemēram, galvassāpēm, jau ir rakstīts zāļu instrukcijā.
„Vai arī viņiem ir sarežģīti mums rakstīt šos ziņojumus, lai gan mēs cenšamies tos uztaisīt pēc iespējas vieglāk un saprotamāk. Lielākoties arī tas, ka viņi nerunā ar ārstiem. Viņi uzskata: „Ai, nu, neko! Dzīvosim, kā ir.” Klusē vienkārši. Latvija klusē”," - tā Reizina.
Ziņot par medikamentu blakusparādībām var Zāļu valsts aģentūras mājaslapā. Informāciju no Latvijas nosūta arī uz kopīgo Eiropas Savienības datu bāzi. Tad to analizē un vērtē kopā ar visas Eiropas datiem. Tāpat ziņošana par blakusparādībām varot palīdzēt arī apgāzt mītus un iegūt informāciju par ģenēriskajām zālēm jeb zālēm, kurām ir tāda pati aktīvā viela un iedarbība kā oriģinālajām, taču tās bieži vien ir lētākas.
