Dienas ziņas

Tezē Eiropas tikšanās Rīgā

Dienas ziņas

Ventspilnieces dāvā svētku prieku trūcīgām ģimenēm

Mediķi un ugunsdzēsēji brīdina pirotehnikas lietotājus

Ķirurgs: Piešūt pirotehnikas norautos pirkstus – gluži kā atdzīvināt uzspridzinātu vistu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Neatņemama Jaungada svinību sastāvdaļa ik gadu bijusi raķešu un petaržu šaušana, taču mediķiem neviena šāda nakts nav pagājusi bez smagām operācijām, cenšoties saglābt pacientu rokas un sejas. Turklāt saglābt ekstremitātes pēc sprādzieniem ir teju neiespējami.

Svilpojošās un sprakšķošās Jaungada salūta ugunspuķes ir Jaungada svinību kulminācija divpadsmitos naktī. Tomēr Rīgas Austrumu slimnīcas mediķiem ik gadu pēc pusnakts nākas skatīties uz briesmīgākiem skatiem. Šā gada sākumā tur pirmā operācija sākta tikai desmit minūtes pāri divpadsmitiem. Visbiežākais nelaimju iemesls ir pārgalvība un alkohola lietošana.

“Tipiskākās traumas ir rokas traumas.

Tie pirksti ir aizlidojuši pārdesmit metru attālumā no sprādziena vietas, tad neviens tos klāt nepiešūs.

Protams, tie ir jāsavāc, bet tādi, kas ir izrauti, to nevar izdarīt! Tas ir tāpat, atvainojos, par brutālu salīdzinājumu, bet, ja uzspridzina vistu, to nevar salikt kopā un atdzīvināt. Šīs nav tās traumas, kuras mēs varam pateikt – mēs tās saliksim kopā un cilvēks atgriezīsies darba vidē. Darba vidē var atgriezties, ja ir nozāģēts, nocirsts vai vinčā norauts. Šīs ir militāra rakstura traumas,” skaidro Rīgas Austrumu slimnīcas Mikroķirurģijas centra vadītājs Mārtiņš Kapickis.

Pērn mikroķirurgiem bijis netipiski daudz pirotehnikas izraisītu sejas traumu. Galvenais nelaimes iemesls – skatīšanās raķešu pakā, ja nav izšāvusi. Līdzīgi ir ar petardēm, ko aizdedzina rokās. Ārstu ieskatā tā ir muļķība.

“Ja šī muļķība ir notikusi un tās ir rokas, tad ar spiedošu pārsēju tā ir jāaizspiež, lai tā neasiņo. Nekādus žņaugus, nekādus papildus alkoholus vai pretsāpju līdzekļus. Šeit es spiedošu žņaugu nedomāju pat gumijas žņaugu. Tas var būt jebkurš dvielis vai drauga roka, ka piespiež brūci, kamēr atbrauc ātrā palīdzība,” saka ārsts.

Par drošību salūta laikā iesaka rūpēties arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. “Viena no kļūdām, ja mēģina aizdedzināt vēlreiz. Ja aukla ir nodegusi, tad situācija ir tāda, ka starp blokiem ir savas degauklas – tās nevajag dedzināt, jo tā var nostrādāt ātrāk,” norāda VUGD Rīgas reģiona pārvaldes 3. daļas komandieris Krišjānis Mincenbergs.

Ugunsdzēsēji arī uzsver – raķetes kategoriski aizliegts laist no balkoniem un ēku jumtiem.

Savukārt, lai pasargātu savu īpašumu un ģimeni, daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem pirms svētkiem vajadzētu no balkoniem noņemt viegli uzliesmojušas lietas, lai ugunsgrēku neizraisītu kāda vēja nesta degoša raķete. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti