Statistika vēsta, ka uroloģiski onkoloģisko pacientu skaits Latvijā, līdzīgi kā vairākās Eiropas valstīs, pastāvīgi turpina augt, taču ir vēl sliktāka ziņa - ja daudzviet samazinās mirstība, tad mūsu zemē arī tā turpina kāpt. To nosaka vairāki faktori, un viens no tiem ir ārsta pieejamība.
"Protams, no vienas puses, varam sabiedrību nepārtraukti kaunināt, ka tā ir ne tāda, kādai tai jābūt, ka tā slikta," saka Rīgas Austrumu slimnīcas Uroloģijas klīnikas vadītājs profesors Vilnis Lietuvietis. Viņš norāda - patiesībā vīrieši kļūst arvien zinošāki un apzinīgāki. Taču bieži vien rindā pie ārsta jāgaida vidēji trīs vai četri mēneši.
"Mēs redzam, ka mēģina izmisīgi veidot zaļos koridorus, kas patiesībā dzīvē apšaubāmi strādā. Otrais - garās rindas. Nākošais - pašu pacientu nepietiekoša informētība un vēlme norobežoties, jo negrib atzīt, ka ir slims, un no otras puses: ja es iešu un mēģināšu kaut ko ārstam teikt, vienalga - viņš nav pieejams," stāsta Vilnis Lietuvietis.
Ārsts arī norāda, ka svarīgs ir arī nodrošinājums ar mūsdienīgām diagnostikas iespējām, kas Latvijā nav nemaz tik pieejamas. Vēl arī problēma ir atbalsta personāla, proti, māsu un aprūpētāju trūkums. Par problēmām sistēmā uzskatāmi rāda pērnā gada datu analīze par pacientu apmeklējumu Rīgas Austrumu slimnīcas ambulatorajā daļā. Atklājies, ka 55 līdz 60 procentu pacientu ar uroloģiski onkoloģiskām slimībām vērsušies par maksu.
"Šis ir briesmīgs skaitlis. Varētu būt līdz desmit procentiem maksas pakalpojumu, bet nekādā gadījumā 50, tas nozīmē, ka puse pacientu nāk par pilnu maksu. Tajā pašā laikā uroonkoloģiskie pacienti ir apmēram katrs ceturtais no jauna saslimušais pacients," satraucies ir profesors Lietuvietis.
Rīgas Austrumu slimnīcas urologs Edgars Baumanis savukārt atsaucas uz Slimību profilakses un kontroles centra datiem: "Ja mēs runājam par ielaistiem gadījumiem, nieres un urīnpūšļa vēža gadījumā ir konstatēti 2014.gadā lielāks ielaisto slimību skaits."
Baumanis norāda, ka svarīga ir profilakse. Piemēram, prostatas audzēja gadījumā nozīme iedzimtībai, tāpēc jāaptaujā ģimenes locekļi, ar ko slimojuši, miruši ģimenes locekļi. Tāpat liela ietekme ir dzīvesveidam. "Tas ir īpaši pierādīts urīnpūšļa gadījumā, nieru vēža gadījumā - pirmkārt, atmest smēķēšanu, jo tā risku ļoti palielina. Nieru vēža gadījumā atzīmē arī aptaukošanos kā riska faktoru saslimšanai ar audzēju. Vajadzētu ieklausīties savā organismā," norāda Baumanis. Tāpat arī vīriešiem pēc 45 gadu vecuma sasniegšanas ārsti iesaka doties pie urologa profilaktiskā vizītē.
Kā vēstīts, lai pievērstu sabiedrības uzmanību vīriešu veselības nozīmīgumam, svētdien, 13.septembrī, starptautiskajā Tēvu dienā Rīgas kanālā notiek labdarības un ziedojumu vākšanas akcija "Pīļu skrējiens 2015".
