Hraundalūras ielā dzīvo pārsvarā jaunas ģimenes, un, izņemot kaimiņu attiecības, viņus nesaista radniecība, kas varētu izskaidrot salīdzinoši lielo dvīņu koncentrāciju
“Jūs nekad negaidāt dvīņus, bet man tas vienmēr šķitis pluss. Tomēr tās ir arī dubultas raizes, kā daži saka,” pauž dvīņu mamma Rūna Sifa Rafnsdotira.
Noskaidrot šo fenomenu Islandes sabiedriskā televīzija nosūtīja reportieres - arī dvīnes - Hallu un Ellu. Viņas stāsta, ka no 12 mājām četrās mīt dvīņi. Ne visi viņi ir identiskie, taču tas nemazina vietas interesanto dabu.
“Par mums bieži runā pilsētā. Daudzi uzskata, ka tas ir ļoti īpaši – tik daudz dvīņu tik mazā ielā,” stāsta dvīņu tētis Aleksandrs Gudmundsons.
Hraundalūrā ir krietni pārspēts 3% rādītājs, kas parasti raksturo dvīņu īpatsvaru populācijā. “2015.gadā visā Dienvidislandē piedzima pieci dvīņu pāri. Divi no šiem pāriem ir no šejienes, un piedzima ar dažu dienu starpību. Droši vien kaut kas ir ūdenī,” spriež dvīņu mamma Elina Jora.
Vecākie no dvīņiem Aleksandrs un Ādolfs ir priecīgi gan par to, ka katram ir sava vecuma rotaļu biedrs, gan tpar o, ka bērnu ielā netrūkat un pēc pāris gadiem arī ar viņiem sanāks paspēlēties.
Demogrāfijas speciālisti sliecas domāt, ka Hraundalūras brīnums ir izskaidrojams ar vienkāršu nejaušību, ka tur satikušies cilvēki, kas ir ģenētiski tendēti radīt dvīnīšus. Un ar ūdeni tam neesot sakara, turklāt to pašu lieto arī blakus ielās.
