Veselības ministrijā (VM) informēja, ka ministrijā ir cilvēki, kuri izvēlas uz darbu braukt ar velosipēdu, viņiem izveidota arī speciāla velosipēdu novietne. „Mums ir aptuveni kādi 15 cilvēki, kas mēdz braukt uz darbu ar velosipēdu,” stāstīja VM Komunikāciju nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.
Ņemot vērā saspringto darba grafiku un to, ka nereti notiek sanāksmes ārpus ministrijas un ne vienmēr diena sākas un beidzas ministrijas telpās, pati veselības ministre Anda Čakša uz darbu ar velosipēdu gan nebraucot.
Arī Rīgas pils darbinieki brauc uz darbu ar velosipēdu, ir izveidota novietne pagalmā.
Savukārt Valsts kancelejā no 50 darbiniekiem uz darbu ar velosipēdu dodas aptuveni 20, un Ministru kabineta ēkā velonovietne ir tikai pagalmā.
Labklājības ministrijā (LM) uz darbu ar velosipēdu dodas pat vadība, piemēram, ministra padomnieks. „Te stāv šodien pieci [velosipēdi], sestais nolikts, un ministrijas darbinieki ļoti aktīvi brauc, es pats redzēju. Kā bites nāk uz stropu katru rītu,” pastāstīja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egīls Zariņš. Pagalms pie ministrijas esot slēgts, tāpēc neesot arī jāuztraucas, ka velosipēdam „pieaugs kājas”.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vienmēr aicina cilvēkus dzīvot zaļi un taupīt dabas resursus. Pašus arī var sastapt, uz darbu braucam ar velosipēdu.
„ Es braucu gan ziemā, gan vasarā uz darbu. Sāku es braukt faktiski tajā brīdī, kad Rīgā sākās aizvien lielāki sastrēgumi, jo mans ikdienas maršruts - 5 kilometri,” norādīja VARAM Koordinācijas departamenta direktors Māris Klismets.
Ministrijas ierēdnis labprāt redzētu nedaudz labāk aprīkotas novietnes, kā lielākajā daļā Eiropas.
Rīgas domei durvju priekšā velosipēdu novietnē nav nevienas brīvas vietas. Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis norādīja, ka domes priekšsēdētājs katrā ziņā ir velo braucējs un aktīva dzīvesveida piekritējs. Tomēr pārsvarā pieslēgtie velosipēdi pie domes nepiederot darbiniekiem, tos izmanto apmeklētāji.
„Mūsu darbiniekiem dota iespēja no otras puses apakšzemes garāžā novietot savus velosipēdus,” skaidroja Vidauskis.
Jautāts par apsvērumiem, kuri attur no riteņbraukšanas pašu, Vidauskis norādīja, ka tie ir praktiski jautājumi - visu dienu jābūt uzvalkā, tad jāapsver, kā pārģērbties, ko darīt ar somu un kur nomazgāties pēc tam.
Bet Izglītības ministrijas (IzM) Sporta departamenta eksperts Kaspars Randohs gan katru dienu min uz darbu, ministrijā ieiet dušā, pārģērbjas uzvalkā un pieņem apmeklētājus.
„Pēc darbinieku ieteikuma prasījām, ka vajag, kur riteņus pieslēgt, izveidoja un labs risinājums. Cik es personīgi zinu, kādi padsmit brauc uz darbu ar riteni. Tā ir vairāk tāda sportiska aktivitāte, un ātrāk par sabiedrisko var pārvietoties,” pastāstīja IZM pārstāvis.
