Stradiņa slimnīcas Neiroloģijas klīnikā gadā ārstējas vairāk nekā 1000 pacientu ar smadzeņu infarktu.
Neiroloģijas klīnikas vadītājs profesors Andrejs Millers norāda: “Šodien insults ir ārstējama slimība, tas nav spriedums, tikai jārīkojas ātri, jābūt zināšanām, cilvēkresursiem, attiecīgam aprīkojumam un atbalsta sistēmai."
Latvijā ik gadu ar insultu saslimst aptuveni 10 000 cilvēku, bet ik dienu no insulta mirst vidēji septiņi cilvēki. Eiropas Insulta alianses (SAFE – Stroke Alliance of Europe ) prognozes paredz insulta gadījumu skaita pieaugumu par 34% Eiropas Savienībā, kas nozīmē arī izmaksu pieaugumu.
“Tāpēc ātra rīcība nepieciešama ne tikai cilvēkam, kuru skāris insults, bet arī visai veselības sistēmai kopumā. Ieguldot profilaksē, kā arī akūtā insulta ārstēšanā, perspektīvā tiek samazinātas izmaksas, kas nepieciešamas rehabilitācijas periodā," uzsver Millers.
Lai informētu pēc iespējas plašāku iedzīvotāju loku par insulta profilaksi un rīcību, kā atpazīt insultu, Neiroloģijas klīnikas speciālisti trešdien, 1. novembrī, organizēja Insulta dienu, kuru apmeklēja vairāk nekā 100 interesentu.
"Tikai 200 pacienti no visiem mūsu stacionārā nonākušajiem slimnīcā ierodas savlaicīgi. Šiem pacientiem mēs spējam palīdzēt, veicot smadzeņu asinsrites atjaunošanu jeb reperfūzijas terapiju.
Tas dod lielu iespēju atveseļoties no insulta bez sekām. Ierodoties slimnīcā mazāk kā stundu pēc simptomu sākuma, iespēja, ka nopietnu seku nebūs, samazinās par pusi. Ja stacionēšana aizkavējas līdz 4 – 5 stundām, ārstēšana vēl ir iespējama, bet bez sekām insults var atstāt tikai vairs vienu no 15 – 20 saslimušajiem. Jo ilgāk nosprostots asinsvads, jo vairāk iet bojā neironu, jo grūtāka rehabilitācija," skaidro Neiroloģijas nodaļas vadītāja asociētā profesore Evija Miglāne.
