ES projektā meklē ieročus pret antibiotiku noturību

Antibiotiku rezistence kļūst par aizvien lielāku Eiropas slimnīcu biedu. Tieši tāpēc vairāk nekā 3,5 miljoni eiro Eiropas Savienības (ES) līdzekļu ieguldīti vācu un holandiešu kopīgi īstenotajā projektā, kura mērķis ir atrast jaunus veidus, kā ar šo noturību cīnīties.

Projekta ietvaros izstrādāts gan neredzamais cimds mediķiem, gan iekārtas analīžu veikšanai.  

Antibiotiku rezistence pērn noteikta 2,8 miljoniem cilvēku, kuri ārstējās slimnīcā kādā no Eiropas Savienības valstīm. Simtiem tūkstošu tas minēts kā nāves iemesls.

“Lai cīnītos ar šo rezistenci, tagad tiek tērēti apjomīgi ES līdzekļi. Ārsti grib testus, kas ātrāk ļautu noteikt, kas kaiš, un ātrāk sāktu ārstēt,” stāstīja zinātnisko projektu vadītāja Korīna Glasnere.

Universitātes slimnīcā Groningenā, Nīderlandē, tiek īstenots apjomīgs pārrobežu projekts “Health-i-care”. Tā galvenais mērķis ir radīt jaunus, inovatīvus produktus un tehnoloģijas, lai samazinātu antibiotiku rezistenci. Pusi no 7,2 miljonu lielā budžeta veido Eiropas Savienības finansējums. Projekta ietvaros cieši sadarbojas zinātnieki un Groningenas slimnīca, jo tai ir pats būtiskākais – izpētes materiāls jeb pacientu analīzes. Slimnīcā ir vairāk nekā tūkstotis pacientu.

“Mēs strādājam pie ātrākiem testiem, ātrākiem izmeklējumiem. Agrāk pagāja vairākas dienas, kamēr aug izmeklējamais materiāls. Mēs radām ātros testus, lai uzreiz varam pateikt, ir rezistentais patogēns paraugā, vai nav. Un tas tiek radīts šeit, sadarbojoties, jo mums ir šie paraugi,” stāstīja Groningenas universitātes slimnīcas profesors Džons Rosens.

Dažas dienas ir daudz par daudz, tāpēc slimnīcā izstrādā testu, lai to noteiktu dažu stundu laikā.

“Mums jau ir iekārta, kas var pārbaudīt vienas stundas laikā, ir vai nav rezistentais stafilokoks,” norādīja Rosens.

Tāpat daudz līdzekļu un laika tiek tērēts, lai skaidrotu pacientiem, kādēļ antibiotikas drīkst lietot tikai ārsta uzraudzībā un tikai pie noteiktām saslimšanām.

“Piemēram, Somija ir kā ļoti labs piemērs, kur cilvēki zina par antibiotiku pārāk biežas lietošanas postu, Nīderlande ir piektajā vietā, es nezinu no galvas, kurā vietā ir Latvija,” atzina Rosens.

“Arī ārstiem ir jābeidz izrakstīt tik daudz antibiotikas. Rezistence rodas no pārāk biežas antibiotiku lietošanas. Jā, baktērijas ir pastāvējušas miljoniem gadu. Bet, tā kā mēs antibiotikas lietojam daudz par daudz, gan cilvēkiem, gan videi, mēs paši šo noturību esam radījuši. Mums ir jāsamazina antibiotiku lietošanas apjomi,” uzskata zinātniece.

Paralēli notiek darbs arī pie citiem inovatīviem produktiem, piemēram, neredzamā cimda, kas radīts no antibakteriāla materiāla, lai nodrošinātu roku tīrību un pie tehnoloģijas, kas palīdzēs atrast rezistentos mikroorganismus notekūdeņos un attīrīs tos.  

Saistītie raksti
1 komentārs
KrJaudzems
Jaunus līdzekļus pret rezistentajiem mikroorganismiem vairākos ES finansētos projektos meklē arī Latvijas zinātnieki: http://www.osi.lv/en/projects/european-gram-negative-antibacterial-engine/ http://www.osi.lv/en/projects/nabarsi-new-antibacterials-with-inhibitory-activity-on-aminoacyl-trna-synthetases/ http://bmc.biomed.lu.lv/lv/petijumi/projekti/visi-projekti/jaunu-antimikrobialu-lidzeklu-atlase-pret-grampozitivo-bakteriju-sortazi-a/ http://www.osi.lv/en/projects/interdisciplinary-training-network-for-validation-of-gram-negative-antibacterial-targets/
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti