„Pavasara [ziedu] medus, cik es saprotu, šogad ir ļoti maz. Jo pavasaris bija ļoti īss. Bija diezgan gara ziema un kā beidzās ziema, uzreiz sākās vasara. Tā kā viss, kas ziedēja, ļoti ātri noziedēja,” Vecrīgas medus veikaliņa pārdevēja Katrīna, pārcilājot plauktos glīti izkārtotās burciņas ar medu, stāsta, ka vēlā pavasara dēļ šogad pavasara ziedu medus maz ievākts. Toties plašā klāstā ir dažādu vasaras pļavu ziedu, meža aveņu un arī latvāņu medus.
„Latvānis ir ļoti interesants medus. Kā cilvēki ierauga šo augu, tā uzreiz sabīstas - tas taču indīgs. Bet no tā nebūt nevajag baidīties, jo medus no tā ir ļoti garšīgs un vērtīgs. Tam ir pavisam cita garša. Tad, kad izgaršo katru medu atsevišķi, to var ļoti labi just,” klāsta veikala pārdevēja.
Viņa norāda, ka cilvēku vēlmes ir ļoti dažādas. Vieni vairāk dod priekšroku griķu vai viršu medum, kas tiek uzskatīti par vērtīgākajiem. Bērniem un tūristiem vairāk garšo meža aveņu medus. Vēl ļoti pieprasīts ir dažādu ziedu medus. Latvijas Biškopības biedrības vadītājs Armands Krauze stāsta, ka cena Latvijā saražotajam medum ir mainīga, bet tā patēriņš ir augošs.
„Kādreiz importa medus īpatsvars dažus gadus sasniedza 30%, pat 35%. Imports tagad ir nedaudz mazāks, jo mēs paši ražojam vairāk. Atsevišķi biškopji jau skatās uz eksportu un ir gatavi eksportēt. Zinu, ka nelielos daudzumos gan uz Igauniju, gan Somiju un Vāciju biškopji medu ir pārdevuši un izskatās, ka varētu arī turpināt pārdot,” norāda Krauze.
Viņš stāsta, ka ik gadu Latvijā saražo aptuveni vienu tūkstoti tonnu medus. Šogad medus ievākums būs vidējs un tik labs, kā citus gadus, nav gaidāms. Tas saistīts ar bišu saimju bojāeju - vidēji aizgāja bojā piektā daļa bišu saimju jeb vairāk nekā ierasts, kas notika dažādu apstākļu dēļ. „Tur varētu būt, ka vainīga ir barība, slimības un pesticīdi. Tie visi trīs faktori kombinējās un, ja vēl ir gara un grūta ziema, tad bišu saimes aiziet bojā. Ja varbūt kāds no šiem faktoriem atkristu, tad varbūt šo garo un grūto ziemu būtu vieglāk pārdzīvot,” saka Krauze.
Tomēr, par spīti nozarē piedzīvotajām grūtībām, biškopju loks gadu no gada pieaug.
Profesionāļiem arvien vairāk piepulcējas amatieri, kas izvēlējušies biškopību kā savu hobiju un vēlas attīstīt dravnieka prasmes. „Ļoti daudzi, kam ir lauku mājas vai arī vienkārši viņi dzīvo ārpus pilsētas, viņiem ir interesanti kā vaļasprieku ieviest divas līdz trīs, varbūt septiņas līdz desmit saimītes un pa brīvdienām tās apkopt. Zinu, ka žurnālisti, politiķi un cilvēki no visdažādākajām sfērām interesējas par bitēm, iet kursos,” stāsta Krauze.
Sestdien biškopju saietā Jaunjelgavā būs ne tikai labākā medus konkurss, bet arī jauno biškopju izlaidums. Diplomus saņems 200 jauno dravnieku, kuri bitenieka prasmes divus gadus apguva Biškopības biedrības un Latvijas Lauksaimniecības universitātes rīkotajos kursos.
