Palmu eļļa mūsdienās sastopama it visur: šampūnos, zobu pastās, matu lakās, lūpu krāsās un arvien vairāk arī ēdienos. Pasaules dabas aizsardzības fonds konstatējis, ka
palmu eļļa sastopama katrā otrajā iepakotajā ēdienā lielveikalu plauktos.
Līdz ar to valstīm, kurās tā tiek iegūta, tā kļuvusi par būtisku ekonomikas sastāvdaļu. Palmu eļļas iegūšana ir arī daudz efektīvāka - no katra hektāra iespējams iegūt līdz pat četrām tonnām eļļas, kas ir desmit reizes vairāk nekā no citām kultūrām, piemēram, rapša vai sojas.
“Produkts, kuru mēs pazīstam kā palmu eļļu, nāk tikai no viena veida palmas – Āfrikas eļļas palmas jeb “elais gvinensis”, kā to saucam mēs, botāniķi. Tās dabiskā vide ir Āfrikas tropi, taču mūsdienās tā tiek kultivēta arī Dienvidaustrumāzijā, Malaizijā un Indonēzijā, kas ir lielākās tās ražotājas. Tā ir populāra, jo pusi no tās taukiem veido piesātinātās taukskābes, kas nozīmē, ka zemākā temperatūrā tā var kļūt cieta līdzīgi kā sviests un tad to arī var izmantot kā sviestu. Ēdienu ražošanas nozarei tā ļoti patīk, tāpēc ēdienos nonāk līdz pat 80% no saražotās eļļas,” stāsta botāniķis Vulfs Eizerharts.
Tomēr izrādās, ka palmu eļļas ieguve ir saistīta ar daudzām problēmām un riskiem. Šīs palmas aug ļoti agresīvi, nomācot apkārt esošos augus, un šīs palmas var augti tikai tropiskos apstākļos, kur biodažādība ir ļoti būtiska. Mūžamežu izciršana, lai audzētu palmas, noved arī pie dabiskās vides zuduma vairākiem dzīvniekiem, tostarp arī ļoti apdraudētām sugām, piemēram, orangutaniem.
Turklāt tagad šīm bažām nāk klāt arī arvien augošās reizes par to, vai šīs eļļas lietošana ēdienos ir droša. Balstoties uz vairākiem pētījumiem, Eiropas Pārtikas drošības aģentūra uzsvērusi, ka tā rada potenciālas raizes par veselību, gadījumos, kad tā nav pilnībā pārstrādāta.
Nesenā pētījumā Spānijā pat secināts, ka dažas no šajā eļļā esošajām vielām, kas veidojas, to uzkarsējot un pēc tam rafinējot, ir gan DNS traumējošas, gan kancerogēnas. Un tieši palmu eļļā ir lielākais skaits šādu vielu.
Tāpēc palmu eļļas ražotājiem var nākties domāt arvien vairāk par to, kā padarīt eļļas iegūšanu drošāku, apstrādājot to zemākās temperatūrās, un arī saudzīgāku pret apkārtējo vidi.
