Astoņgadīgās Katrīnas, kurai no mazotnes jāpārvietojas ratiņkrēslā, dzīvē Ziemassvētkos ienāca jauns draugs, kas nākotnē kļūst par neaizvietojamu palīgu - retrīvera kucēns. Sākumā mamma bijusi skeptiska par šādu ieceri.
"Katrīnai bija izteiktas bailes no dzīvniekiem, un tagad es redzu, ka viņa ir tāda atbrīvojusies un pati iet pie suņa. Viņai nav tik veiklas roku kustības. Lai viņa pārvietotos ratiņkrēslā, viņai ir saspringti muskuļi un tad, kad viņa staigā, viņa izmanto rolleru, kas arī ir uz roku pievilkšanās spēku.
Bet suns liek atvērt tās plaukstas vaļā un atbrīvot, lai barību varētu iedot. Viņai visāda veida kustības ir jāizpilda," atzina Katrīnas mamma Jana Krūmiņa.
Biedrība "Es redzu" kopā ar "BlueOrange Charity" labdarības fondu uzsākusi projektu "Draugs īpašam bērnam". Tā ietvaros Latvijas bērniem ar īpašām vajadzībām par saziedoto naudu šogad tiks sagatavoti seši apmācīti suņi.
"Šajā gadījumā tas ir servisa suns, jo suņi pavadoņi ir neredzīgajiem. Šis ir palīgs, viņš, piemēram, varēs ieslēgt Katrīnai gaismu, palīdzēs braukt ar ratiņiem, viņš arī varētu nākt viņai līdzi uz skolu. Tas ir viņas draugs un palīgs," teica biedrības “Es redzu” valdes priekšsēdētāja Aivija Bārda.
Tās ir milzīgas izmaksas, iegādāties jau izskolotus, speciāli apmācītus suņus. Piemēram, Somijā par viena šāda suņa iegādi tiek tērēti pat 100 000 eiro. Krietni lētāk ir mājās paņemt kucēnu un pieaicināt kinologu, kurš regulāri ar suni strādā.
Grētai ir tikai trīs mēneši, bet jau tagad viņa cītīgi pilda kinoloģes dotās komandas. "Mēs plānojam, ka viņš nāks pie Katrīnas, viņš ies blakus ratiem, varēs padod kādus priekšmetus.
Tas ir retrīvers, un tas ir raksturīgi šķirnei - kaut ko nest un padot. Skatīsimies, kas vēl būs nepieciešams mājās, varbūt palīdzēt novilkt zeķes," spriež kinoloģe Vladislava Akimova.
Kinologam aptuveni gadu būs jāstrādā gan ar suni, gan ir ģimenes locekļiem, kuri jāapmāca pareizi dot Grētai komandas un sekot līdz tam, lai tās tiek izpildītas. Jau tagad ir redzams, ka dzīvnieks kļuvis par mīluli visai ģimenei.
Ideja apmācīt kucēnus ģimenēs radās biedrības "Es redzu" vadītājai Aivijai Bārdai, ņemot vērā personīgo pieredzi. Viņas neredzīgais dēls Georgs uzauga kopā ar suni tā, ka viens otrs kaimiņš bija pārsteigts uzzinot, ka puisis nemaz neredz. Cerams, ka līdzīgu pozitīvu stāstu pēc gadiem varēsim stāstīt arī par Katrīnu un viņas Grētu.
