Panorāma

Aizdegoties katamarānam, cieš 12 cilvēki

Panorāma

NEPLP lems par situāciju Latvijas Radio

Arvien vairāk bērnu ar uzvedības traucējumiem

Arvien jaunākiem bērniem novēro agresivitāti un uzvedības traucējumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Arvien jaunākiem bērniem tiek novērota pārlieku liela agresivitāte vai bērniem neraksturīga noslēgtība, kas ir ne mazāk bīstama tendence. Šādu bērnu skaits pieaug. Pirms desmit gadiem katrā skolā bija viens bērns, kura uzvedība pedagogiem radīja satraukumu, bet tagad šādi bērni ir gandrīz katrā klasē. Šos secinājumus izdarījuši speciālisti, kas strādā ar bērniem, kuriem ir uzvedības traucējumi.

Tikai aptuveni puse Latvijas skolēnu savus klasesbiedrus gatavi raksturot ar vārdiem „laipni un pieklājīgi”. Starptautisks pētījums parāda, ka trešdaļai Latvijas pusaudžu ir spriedze, grūtības mācīties. Vairāk nekā trešdaļa jeb 37% ir cietuši no ņirgāšanās vai paši ņirgājušies par saviem vienaudžiem.

„Diemžēl Latvija ņirgāšanās izplatība ir augstāka, nekā citās valstīs, šinī konkrētajā pētījumā, kur 40 valstis piedalās, ir topa pirmajās vietās. Sekas no ņirgāšanās ir dažādas - garastāvokļa izmaiņas, depresijas, doma sev nodarīt pāri ar paškaitējumu, pašnāvnieciskas tieksmes, domas par pašnāvību. Ir gan mēģinājumi, gan izdarītas pašnāvības, ko mēs redzam gan Latvijā, gan citās valstīs,” klāsta Ilze Straume, Slimību profilakses un kontroles centra Veselības veicināšanas departamenta direktore.

Iemeslu, kāpēc bērns kļuvis pārlieku agresīvs vai tieši otrādi – ierāvies stūrī un vēlas, lai neviens viņu nepamana -, ir daudz. Ļoti liela nozīmei ir ģimenes apstākļiem, vecāku savstarpējām attiecībām, kā arī attiecībām ar bērnu, norāda Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Konsultatīvās nodaļas vadītāja Inga Millere:  

„Mums ir bērni, kuru uzvedības problēmas ir veidojušās, jo vecākiem nav izpratnes, zināšanu un prasmes bērnu audzināšanā un pozitīvā disciplinēšanā. Mums ir bērni, kuri ir cietuši no vardarbības, un kā sekas tam - bērns pats uzvedas agresīvi.”

Kopš pērnā gada VBTAI paspārnē darbojas Konsultatīvā nodaļa, kas izveidota darbam tieši ar bērniem, kuru uzvedība rada bažas apkārtējiem. Vadītāja Inga Millere stāsta – vispārpieņemtajām normām nepieņemama uzvedība ir no pieciem līdz desmit procentiem bērnu. Taču arvien pieaug gan bērnu skaits ar uzvedības problēmām, gan arī vecums, no kura tās sāk izpausties:

„Ja pirms desmit gadiem izglītības iestādē kopumā parādījās viens tāds bērns, pedagogi bija satraukti - kā lai strādā ar šādu bērnu. Tad šobrīd nereti ir situācija, ka klasē vai grupā pirmsskolā ir nevis viens, bet vairāki šādi bērni. Mums ir ļoti skumji gadījumos, kad pie mums nonāk lielie pusaudži 16-17-gadīgi jaunieši, kuriem uzvedības problēmas jau ir konstatētas atsevišķos gadījumos pat pirmsskolas vecumā, un mēs redzam, ka šajos gadījumos ir pagājuši 10 un vairāk gadi, bet īsti nekas nav darīts.”

Inga Millere uzsver – šādu gadījumu pieaugums norāda vajadzību pašvaldībām vairāk iesaistīties, nodrošināt skolotāju asistentus, skolās vairāk psihologus un sociālos darbiniekus. Bieži vien tas nav naudas, bet trūkstošu speciālistu jautājums. Tikmēr bērnu agresijas izpausmes nereti ir tādas, ka pedagogi netiek galā ar bērniem, kas stundu laikā stāv uz palodzes un draud izlēkt vai uzbrūk citiem ar šķērēm.

Situācijas, kad bērns apdraudējis sevi vai citus, visbiežāk no skolas sola noslēdzas psihiatriskajā slimnīcā. Neatkarīgi no tā, vai uzvedības cēlonis ir psihiska saslimšana vai nav. Diagnozes noteikšana tālāk ir mediķu rokās.

Ainažu Bērnu psihoneiroloģiskās slimnīcas salīdzinoši nesen uzbūvētajā ēkā daudzviet sienās redzamas buktes. Ar krāsaino koku patiesībā apslēpta vieta, kur bērns apzināti izskrējis cauri stikliem. Slimnīcas direktore reiz dabūjusi kājas spērienu pa galvu līdz samaņas zudumam.

„Bija mums viens jauneklis, kuram dusmīgumu radīja tas, ka klasesbiedrs izgriezis figūriņu ātrāk ar šķērēm. Tad viņš ar šķērēm metās virsū, jo viņš savādāk to situāciju nemācēja risināt,” atceras bērnu psihiatrs, narkologs Jānis Bojārs.

Ainažu Bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā ir 80 gultasvietas, un lielākoties visas no tām ir aizpildītas. Vidējais uzturēšanās ilgums – 88 dienas. Diagnozes visdažādākās.

Dažiem puišiem, piemēram, ierosināti vairāki kriminālprocesi, bet māte nesen tiesāta par sevišķi cietsirdīgu slepkavību.

„Vecāku alkoholisms, narkomānija. Abi lieto, māte grūtniecības laikā smēķē, lieto narkotikas, lieto alkoholu. Liela daļa mūsu pacientu [nāk no tādām ģimenēm],” saka bērnu psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ainaži” valdes locekle Ilona Balode.

Slimnīcā ārstējas arī bērni, kas sirgst ar anoreksiju un bulīmiju, gan bērni ar pārāk lielu ķermeņa svaru. Psihiatrs Jānis Bojārs norāda – ir slimības, kurās nevar iztikt bez mediķu palīdzības. Nevēršanās pēc palīdzības var beigties ar traģēdiju:

„Ja viņš neizprot, kas ir depresija, un to nabaga bērnu tik dzen – tu saņemies, nu saņemies… Es parasti saku – plaušu karsoņa slimniekam arī var pateikt – tu saņemies, neklepo… Tas pats vien sanāk. Jo lielākā daļa psihisku traucējumu ir bioloģiski.”

Arī iemeslu, kāpēc bērnam rodas psihiski traucējumi, nav maz. Ir iedzimtas slimības, piemēram, garīga atpalicība, ko izārstēt nevar. Taču ne mazums saslimšanu rodas kā reakcija uz traģisku dzīves pieredzi, emocionālu pārdzīvojumu.

Ne vienmēr bērna uzvedības maiņai iespējams viegli noteikt cēloņus. Ne vienmēr tā ir slimība. Uzvedības traucējumu pieaugumu speciālisti novēro visā Eiropā. Daļa speciālistu kā vienu no riska faktoriem min arī viedierīces, ko vecāki bērniem mēdz dot arvien agrīnākā vecumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti