Ārstniecības augi tējām lasāmi arī rudenī

Rudens nāk ne tikai ar lietu un vēju. Pelēkajām dienām un tumšajiem vakariem līdzi nāk nomākts garastāvoklis un vīrusu infekcijas. Kārsaviete Anna Danča, kura Latgales mežos un pļavās vāc ārstniecības augus, gatavo drogas pret depresija un citām ligām, ir pārliecināta, ka pret katru slimību dabā ir izaugusi kāda zālīte. Viņa arī atgādina, ka Latvijas pļavās un mežos joprojām ir vācami ārstnieciski augi un ogas.

Ārstnieciskie augi tējām lasāmi arī rudenīIveta Čigāne

    Sestdien Ludzas amatnieku tirdziņā pie vietējās zāļu sievas Annas Dančas, ka te piedāvā tīrajos Kārsavas novada Numernes mežos un pļavās vāktās un žāvētās ārstniecības zālītes, jau no paša rīta pircēju netrūkst.

    Tirdziņā satiktie pilsētnieki un tūristi atzīst, ka zāļu tējas lieto, kurš profilaksei, kurš ārstējas.

    Anna Danča

    “Jā, zāļu tējas dzeram, pati lasu piparmētras, un kumelītes un gaiļbiksītes. Vīrs brauc strādāt, un uz visu dienu taisām zāļu tējas, un neslimojam abi divi.”

    “Zāļu tējas lietoju gan. Tāpēc ka labāk nekā ķīmiskās zāles lietot saaukstēšanās gadījumā un vispār, kad kas nav ar labi - avenes, kumelītes, ja gadās liepziedi, vērmeles.”

    Par tādu titulukā Zāļu sieva salnaviete Anna Danča tikai pasmejas. Lai arī ar ārstniecisko augu vākšanu nodarbojas jau no bērna kājas, sieviete atklāj - tas neesot viņas pamatdarbs, vai pašmērķis. Tā drīzāk ir nodarbošanās, ka neļauj iestigt dzīves rutīnā.

    “Neesmu dziednieks, esmu tikai ārstniecības augu vācēja. Pielietoju to, ko mūsu babiņas ir lietojušas, ko man ir devuši bērnībā, ko es pati uz sevis esmu pārbaudījusi,” Tā Anna.

    Taujāta par rudens depresijas pārvarēšu ar kādiem zālīšu uzlējumiem, Anna vispirms aicina pat tad, kad laukā varbūt arī nav tik silti kā vasarā, tomēr vismaz reizi nedēļā izbraukt pie dabas, aiziet līdz ezeram, upītei, pastaigāt pa mežu.

    “Depresija, kas ir depresija. Tas ir tad, kad cilvēks paliek viens un tieši tā iešana dabā, tā ārstniecības augu vākšana arī būtu tā pirmā zālīte, kas mums liktu izkustēties no tās savas ikdienas, no vientulības... tas būtu pats pirmais solis. Pēc tam jau arī zālīšu tēja. Depresijai es uzskatu, ka būtu jālieto kaut kas tāds košs – asinszāle, kliņģerīte, arī ugunspuķe...” - tā Anna.

    Anna uzsver - mūsdienās daudziem cilvēkiem ir grūti izārstēties, jo viņi nav gatavi tam veltīt pietiekami daudz laika. Sieviete stāsta, ka pati ir pieredzējusi to, ka cilvēks grib izveseļoties pāris dienu, labākajā gadījumā nedēļas laikā. Taču neņem vērā, ka daudzas slimības viņā ir attīstījušas mēnešiem vai pat gadiem un nav iespējams tik viegli no tām tikt vaļā.

    Anna Danča pie ārstniecības tēju stenda

    Par vīrusiem Annai arī ir sava teorija, viņa pārliecināta - pozitīvi noskaņots cilvēks ar šādām infekcijām slimo retāk, jo vīrusi baidoties no laba garastāvokļa un pat smiekliem. Anna uzsver, lai mazāk slimotu ziemā, par to jādomā jau pavasarī vasarā un it īpaši rudenī, kad cilvēkam ir pieejami dabas radīti vitamīnu un minerālu krājumi.

    “Vispirms jau būtu jānodrošinās ar vitamīntējām. Pīlādzītis, mežrozīte, upeņu vai nu ievārījums vai tējā, var kādu lapu iemest, protams arī žāvēti āboli. Ļoti garšīga tēja ir pīlādzītis ar žāvētiem rudens āboliem. Tās ir vitamīntējas, kas būtu jālieto profilaksei. Vēl ir ļoti labs salikums – avenīte ar melno plūškoku tas ir vietējais aspirīns. Ja sāp kakls – dzeram salviju, skalojam kaklu ar to pašu vērmeli. Ja tuvojas slavenais Rota vīruss, parasti es iesaku šādos gadījumos dzert vērmeļu tēju...”

    Taču Anna nopietni aicina cilvēkus pirms sākt lietot kādu ārstniecisko augu, tomēr vairāk uzzināt ne tikai par tā darbību par iespējamajām blaknēm, bet arī par sevi.

    “Es arī iesaku uzreiz nedzert stipru tēju, bet pamēģināt ar nelielu šķipsniņu uz krūzītes, jo mēs tagad esam palikuši stipri alerģiski.” Tāpat Anna stāsta, ka vēl tagad, gan cīnoties pret depresiju, gan papildinot ārstniecisko drogu krājumus ziemai, ar steigu ir jādodas uz mežu, jo vēl ir iespējams savākt daudzus vērīgus augus un ogas.

    “Jāievāc pīlādzis, viņš vēl mūs gaida, gaida vēl aronijas, ko ar putniem karojot vēl var savākt. Mežrozītes auglīši, kas būtu ar steigu jaievāc gaida mūs. Tad vēl mežā var brūkleņu mētras vākt, vēl joprojām vācamas visas saknītes. Balderjāņi... tagad ir tas pats laiks.”

    Šogad Anna Danča no Kārsavas novada savākusi un sagatavojusi 10 kilogramus ārstniecisko zālīšu, augļu un ogu.. tas viss nonāks gan draugu un paziņu tējkannās, gan priecēs un ārstēs citus cilvēkus.

    Saistītie raksti
    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Veselība
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti