Ginekoloģe: Cilvēki mēdz paklausīt maldīgiem ieteikumiem un nenāk pie ārstiem
Ne tikai reliģiski apsvērumi, bet arī sekošana maldinošiem viedokļiem interneta vietnēs, piemēram, var atturēt sievietes no dažādu izmeklējumu veikšanas. Piemēram, dažādi mīti pavada ultrasonogrāfijas metodi. Un mediķi arī satraucas par cilvēku maldināšanu, kas var ietekmēt vēža savlaicīgu atklāšanu.
Tā ir noziedzīga informācija - vēl teica nesen ārsti, komentējot šaubīgās interneta lapās lasāmus vēža pacientiem adresētus aicinājumus atteikties no ķīmijterapijas. Taču pēdējā laikā šaubas interneta forumos tiek sētas arī par izmeklējumiem, piemēram, ultrasonogrāfiju grūtniecības laikā. Arī to nepamatoti sauc par kaitīgu.
Kā lasāms forumos, dažas topošās mātes seko šiem apgalvojumiem un pat atsakās no izmeklējumiem. Šādu lēmumu pieņēmēju gan par laimi ir ļoti maz, norāda ārsti. „Viņas gan nekad nav teikušas, ka baidās no sonogrāfijas kaitīgās ietekmes uz augli, bet domā, ka ar viņām viss ir kārtībā” - Latvijas Ginekologu asociācijas vadītājai Dacei Matulei bijušas vairākas pacientes, kuras agrīnā grūtniecības laikā nevēlējušās veikt ultrasonogrāfiju. Taču solīja to darīt vēlāk.
Ginekoloģe norāda, ka tā ir katras grūtnieces izvēle, taču ultrasonogrāfija ir droša metode. „Sonogrāfija īstenībā ir viens no ērtākajiem, lētākajiem un visplašāk pielietojamiem izmeklēšanas veidiem medicīnā bez kaitīgām iedarbībām. Pašreiz tiek ļoti pārbaudīta sonogrāfijas aparatūra, lai skaņa, kuru mēs pielietojam augļa, grūtnieces izmeklēšanā nepārsniegtu pieļaujamos fizikālos iedarbības apjomus,” skaidro Matule.
Viņa piebilst, ka ultraskaņai nav starojuma. Tā ir skaņa augstās, ar cilvēka ausi nedzirdamās frekvencēs. Pirmie sonogrāfijas aparāti Latvijā parādījās pirms 43 gadiem, tātad uzaugusi vismaz viena sonogrāfiski izmeklēta paaudze un aug nākamā.
Kopš tā laika ļoti augušas prasības drošībai. Arī Matule iepazinusies internetā ar lietotāju bažām.
„Man jāaizdomājas par diviem aspektiem. Vai patiešām cilvēki uztraucas par to, ka šeit varētu būt kāda fizikāla starojuma ietekme - skaņa nedod starojumu, otrs - nav mums lemts zināt, mums jāņem par labu visi bērniņi, vai slimi vai veseli, un varētu būt kādi ētiski vai ticības apsvērumi, kādēļ sonogrāfiju nevajadzētu veikt,” saka Matule.
Jautāta, ko grūtniecei dod informācija par augļa attīstību un patoloģiju iespējamā atklāšana, Matule vispirms norāda, ka te jau nav runa par grūtniecības pārtraukšanu. Vecāki būs informēti, sagatavoti un zinās, kā tālāk rīkoties.
Circene: Sievietes ne vienmēr izmanto iespējas, kas viņām dotas
Tiesa, maldi un arī sagrozīta informācija skar ne tikai par ultrasonogrāfiju, arī mamogrāfiju. Proti, kādā žurnālā parādījās publikācija, kurā mamogrāfijas skrīnings kādā valstī attēlots kā bezjēdzīgs. „Tās ir negatīvas iezīmes, jo, protams, ka žurnālam kā tādam ir vajadzīga kaut kāda sava auditorija....,” saka Austrumu slimnīcas Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis un norāda, ka, nezinot kontekstu un konkrētās valsts situāciju, lasītājam var rasties aplams priekšstats.
Latvijas realitāte ir cita - joprojām vēla diagnostika, bieži ielaists krūts vēzis un zems informētības līmenis. Taču, piemēram, Kanāda, kur ļoti daudz sieviešu veic šos izmeklējumus, varētu arī atļauties pārskatīt skrīninga programmas.
Eglītis atzīst, ka Latvijā diezgan daudz pacienšu ir maldu varā un pie ārstiem nāk tad, kad dziednieku gudrības neesot līdzējušas.
„Acīmredzot, vidējais sabiedrības loceklis nav īpaši izglītots un ļoti daudz pakļaujas kaut kādām māņticībām, dogmām, reālistiski neskatās uz šiem jautājumiem,” viņš saka.
Tiesa, valsts politika pēdējos gados ir vērsta uz savlaicīgu diagnostiku un tai arī tiek virzīta valsts nauda. Piemēram, kopš pērnā gada sākuma visām grūtniecēm piedāvā pirmo skrīninga ultrasonogrāfiju veikt 11. - 13.nedēļas laikā un 12.nedēļā veic asins analīzi specifisku bioķīmisku marķieru noteikšanai iedzimtām patoloģijām.
Veselības ministre Ingrīda Circene („Vienotība”) norāda, ka, protams, izvēle ir pašas sievietes ziņā. „Mūs ļoti sāpina tas, ka, ejot uz priekšu iespējām un tehnoloģijām novērst vai nu iedzimtas patoloģijas vai onkoloģiskas slimības, mums ir dota iespēja novērst daudzas no saslimšanām, - bet ne vienmēr tas tiek izmantots, un valsts par to samaksā,” atzīst Circene.
Par maldinošas un apšaubāmas informācijas izplatītājiem ministre Circene norāda, ka labāk ir nevis kaut ko apkarot un sodīt, bet gan sniegt alternatīvu. Tāpēc Veselības ministrija nākamajā nedēļā plāno atvērt mājas lapu grutnieciba.lv, tur būs medicīniski pamatoti ieteikumi.
