«Aizliegtais paņēmiens»: Lētākā maize var būt visveselīgākā un vissātīgākā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Tieši vislētākā un ārēji necilākā maize var būt visveselīgākā un vissātīgākā, noskaidrots LTV raidījuma „Aizliegtais paņēmiens” eksperimentā, kurā salīdzinātas vairākas maizes šķirnes.

Pelējums liecina par maizes dabīgumu

Salīdzinot septiņas dažādas baltmaizes šķirnes, maizes speciāliste Gunta Duka norāda, ka „Optima līnijas” nepilnu eiro vērtajai un pelēcīgajai baltmaizei ir vislielākā uzturvērtība. Tās gatavošanā ir izmantoti rupjāki milti, kas uzturā ir vērtīgāki nekā attīrītie, rafinētie, baltie kviešu milti, kurus izmanto maizēs, kuru cena var būt pat ap diviem eiro. Šajā maizē arī nav nekādu E vielu.

Duka gan uzsver, ka kopumā būtisku atšķirību starp dārgākajām un lētākajām maizēm nav.

To apliecina arī maizes kvalitāte pēc tam, kad tās ir nostāvējušas 10 dienas. Gandrīz visas ir sapelējušas, kas nozīmē, ka tās ir dabīgas un tajās nav vielu, kas šo dabisko procesu aizturētu. Tiesa, šis pelējums tikpat dabiski ir kļuvis bīstams veselībai, jo maizē var būt kancerogēni.

Arī uz rupjmaizes pēc ilgākas stāvēšanas rodas balti pelējuma punkti, taču maiznieki mierina, ka, to apēdot, nekas slikts cilvēka organismā nenotiks.

Eksperimentā, kurā eksperte vērtēja maizes šķirnes, nezinot to nosaukumu un ražotāju, arī noskaidrots, ka nav jūtama sviesta garša, lai gan ražotājs apgalvo, ka tāds tur ir atrodams. Proti, „Lāču” un „Liepkalnu” sviesta maizē sviesta garšu Duka nesajuta, pieļaujot, ka niecīgais sviesta daudzums vairāk ietekmē cilvēka psiholoģiju, nekā pašu maizi.

Bailes no E vielām pārspīlētas

Eksperte par pārspīlētām sauc bailes no E vielām un citiem mākslīgām piedevām. Visbiežāk ražošanā emulgatori ir E471 un E472. Tie aiztur produktā mitrumu un stabilizē rūgšanas procesu. Taču cilvēka veselībai tās pāri nedara, jo viegli sadalās cilvēka organismā.

Otra emulgatoru kategorija ir stabilizētāji un biezinātāji, kurus bieži lieto kopā, norādot uz to sinerģiju. Tie veido mīkstuma struktūru, porainību un elastīgumu. Taču arī no šīm E vielām nav jābaidās, jo guāra sveķi vai baltās akācijas sveķi ir gatavoti no tropisko koku sēklām, līdz ar to ir dabīgas un nekaitīgas. Savukārt E vielas kā garšu pastiprinātājus un aromatizatorus maizes ražotāji neizmanto. Taču vairāku maiznieku apgalvotais, ka viņi neizmanto E vielas, ir mārketinga triks, jo ir izmantotas cilvēka veselībai nekaitīgas E vielas.

Duka arī piebilst, ka ir pagājuši tie laiki, kad maiznieki ražošanā izmantoja hidrogenētos taukus, paildzinot produktu derīguma termiņu. Tie maizē atstāja cilvēka veselībai kaitīgās transtaukskābes.

Viena ceptuve tomēr atver savas durvis

Lai arī maizes ceptuves atsakās LTV raidījumu „Aizliegtais paņēmiens” ielaist savās ražotnes, viena no tām – „Lāči” – tomēr piekrīt, ka žurnālisti apmeklē tās ceptuvi. Abos raidījuma aplūkotajos veidos – gan baltmaizes, gan rupjmaizes sektorā - tas ir visdārgākā produkta ražotājs. Kā rupjmaize, tā baltmaize tiek gatavota ar dabīgu ieraugu – tā ir mīkla, kas palikusi pāri no iepriekšējiem cepieniem. Ceptuvē stāsta, ka paņēmiens, ar kādu „Lāči” cep maizi, ir „tas pats, kas vecmāmiņai laukos, nekas nav mainījies”. Konservantus - sāli un cukuru - mīklai pievieno pašās beigās.

„Lāči” akcentē, ka tā maizei nepievieno kviešu miltus, jo tie izmaina garšu un samazina uzglabāšanas spēju, tādējādi padarot maizi savādāku. Raidījums „Aizliegtais paņēmiens” gan akcentē, ka citi ražotāji rupjmaizēs kviešu miltus izmanto. Tas, pēc citu maiznieku domām, padara produktu vijīgāku, vieglāku, kā arī mazliet lētāku.

Savukārt baltmaizes ražošanā „Lāči” sakās izmantojam sviestu, par kura klātbūtni gan Duka izteicās skeptiski un īsto pienu. "Lāči" gan paskaidro, ka sviests ir tikai 1%, kas nozīmē, ka uz 200 gramiem smaga kukulīša sviesta īpatsvars ir divi grami. Maiznieki gan nešaubās, ka sviestu var sajust pēc garšas un baltmaizes smaržas.

Vēl pirms Duka izmēģināja un salīdzināja dažādu šķirņu maizes, raidījums atzīst, ka katram ražotājam ir savi veidi un noslēpumi, kā panākt ātrāku rūgšanas procesu un padarīt maizi vijīgu, kā arī kuras sastāvdaļas izmanto mārketinga vai garšas labad. Lai arī visas maizes sastāvdaļas likums prasa norādīt marķējumā, to proporcijas uzskaitīt nav obligāti. Tāpēc par maizes veidošanas tehnoloģijām reizēm var vien tikai minēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti