To, ka viņai ir audzējs, friziere Valda Rudovica saprata ātrāk nekā ārsti. Daktere, kam viņa sūdzējās, ieteica vienkārši mazāk stresa un vairāk vitamīnu. Tobrīd Valda vēl nezināja, ka triju nedēļu laikā viņai veiks divas operācijas, sekos sešas ķīmijterapijas epizodes un mēnesi ilga starošana.
Onkoloģijas centra palātā vakarā pirms operācijas Valda uz fotogrāfijas otras puses rakstīja tā: „Man ir bail! Ja kas atgadās, audziet lieli un mācieties! Par jums parūpēsies! Nekad nedomāju, ka ar mani tas atgadīsies! Es jūs mīlu! Dēliņi man ir viss! Mamma.”
Latvijā ik gadu vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku izdzird diagnozi – vēzis. Vīriešiem visbiežāk sastopams priekšdziedzera vēzis. Sievietēm – krūts vēzis.
„Sievietes darba spējīgā vecumā mirst ar krūts vēzi, lai gan var izārstēt un ar labu rezultātu,” saka onkologs ķirurgs Egīls Purmalis, gan uzsverot, ka daudzas pacientes pie ārsta griežas par vēlu: „Latvijas sievietēm ir divi argumenti – ir bail. Un nebija laika. Kāpēc nenāk? Baidās no vārda vēzis un baidās no kosmētiskā rezultāta. Gadsimta slimība, daudzi faktori, arī emancipācijas jautājums. Varbūt veselības kults ir jārada?”
Pērnā gada sākumā Latvijā vēža reģistrā bija 77 780 pacientu. Tas ir tik daudz, cik iedzīvotāju ir visā Liepājā. Trešā lielākā Latvijas pilsēta. Valda ir viena no šiem tūkstošiem. Reģistrā uzskaita arī tos, kuriem vēzis jau ir izārstēts. Bet viņiem katru gadu jāturpina veikt pārbaudes, lai pārliecinātos, ka vēzis neveidojas no jauna. Tagad Valda katru gadu izjūt, ko nozīmē kvotas medicīnā – jāiziet visas pārbaudes, bet rindas garas, pat pusgadu, un katru reizi atkal stress.
Onkoloģisko ārstēšanu valsts garantē. Operāciju, starošanu, ķīmijterapiju. Taču negarantē neierobežotus līdzekļus un jaunākās paaudzes medikamentus visiem vēža veidiem. Divi galdi operāciju blokā ir tukši, jo trūkst operāciju māsu un anesteziologu - par tādu algu strādāt negrib.
Latvijas Onkoloģijas centra galvenais ārsts Viesturs Krūmiņš un Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis atzīst, ka ir vēža veidi, ko Latvijā joprojām ārstē tā, kā to darīja pirms 30 gadiem, un lavierē, kā vien māk. Piemēram, pēc krūts noņemšanas valsts sievietēm vairs nesedz krūts implanta ievietošanu, iedod tikai ārējo protēzi. „2008. gadā vēl bija, vairs nav. Visā pasaulē tā ir norma,” saka Eglītis. Implanta cena ir 400 eiro. Aptuveni tik izmaksā viena kafijas pauze lielā seminārā.
Tāpat problēma ir līdzekļu necaurspīdīgums. Onkologi uzskata, ka arī šajā nozarē būtu jābūt tam pašam principam, kas ir izglītībā: nauda seko skolēnam jeb šajā gadījumā nauda seko vēža slimniekam.
Februāra vidū durvis vērs atjaunotā Sarkanā Krusta slimnīca Jāņa Asara ielā Rīgā. Visu pirmo stāvu aizņem agrīnā vēža diagnostikas centrs. Remonts maksāja divus miljonus eiro. Medicīnas iekārtu iegādei tērēti 3,4 miljoni eiro. Trešā daļa ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Šeit ir modernākie diagnostikas aparāti Baltijā, kas, piemēram, krūti ļauj caurskatīt pa milimetram.
Līdz ar labākajām iekārtām te strādās labākie ārsti. Daži ir pilnībā pametuši darbu lielajās klīnikās. Citi darbus apvienos. Viens no jaunā centra vadošajiem mediķiem būs Jānis Eglītis. Viņš veic vissarežģītākās krūts operācijas Onkoloģijas centrā un konsultē sievietes medicīnas sabiedrībā „ARS”. „Atsevišķi konsultējot, privāti es nopelnu tik, cik mēnesī operējot,” atzīst Eglītis.
Medicīnas sabiedrības “ARS” valdes priekšsēdētājs Māris Andersons atzīst, ka ne tik daudz honorārs, cik iespējas strādāt ar pasaulē labāko pieejamo aparatūru bija noteicošais, kāpēc viņam izdevies topošās slimnīcas ārstu sarakstā ierakstīt vadošos speciālistus. Sarkanā Krusta slimnīcā iekārtas ļaus paņemt audu paraugus un operēt vēzi visagrīnākajā stadijā. Taču visus pārējos pacientus tāpat sūtīs uz Onkoloģijas centru, jo sarežģītas operācijas veic tikai tur, tāpat starošana un ķīmijterapija pieejama tikai tur. Kaut jau tagad nereti Onkoloģijas centrā tiek veiktas 50 operācijas dienā. Tās ir smagas, dažas ilgst sešas, astoņas stundas, taču nekādas īpašas piemaksas ārstam nepienākas. Tāpat viņi ir noguruši no shēmošanas, jo, lai smagi slimu pacientu ātrāk izmeklētu, viņš jāliek nodaļā un tad ar dārgo aparatūru viņu caurskata ātrāk. Latvijā vēža reģistrā ir gandrīz 80 tūkstoši cilvēku.
Latvijā ir lielākais pacientu līdzmaksājums Eiropas Savienībā. Vismaz pusi no medicīnas budžeta iedzīvotāji veido paši. No sava maka un savas bankas kartes. Šogad veselības budžets ir 3% no iekšzemes kopprodukta jeb 770 miljoni eiro. Tātad vismaz 770 miljonus samaksās iedzīvotāji paši. Konkurējot ar valsts klīnikām, kvotu cīņās savu daļu saņem arī privātie medicīnas centri. Onkoloģiskās saslimšanas ir otra biežākā saslimšanu cēlonis tūlīt pēc sirds un asinsvadu slimībām. Gan pasaulē, gan Latvijā.
„Deivids Bovijs, Pits Andersons… slimība nešķiro… Visgrūtāk ir, ja aiziet man tuvi cilvēki, jā,” saka Valda. Pēc iznākšanas no Onkoloģijas centra Valdai ļoti svarīgi bija tas, ka viņa sastapa sev līdzīgas sievietes. Psiholoģiskā rehabilitācija Latvijā paliek pašu ziņā. Onkoloģijas pacienti apvienojušies organizācijā “Dzīvības koks”, tiekas atbalsta grupās, kopā piedalās talkās un cer atvērt rehabilitācijas centru Dignājas muižā.
Kopš diagnozes un ārstēšanās pagājuši desmit gadi. Valda atkal strādā. Mazākais dēls, pēc kura devītās dzimšanas dienas viņa devās uz Onkoloģijas centru, šogad beigs vidusskolu.
„Lielais apprecējās Nīderlandē, Linards 12. klasē. Es biju uz Stingu, Braienu Adamsu, arī uz Kailiju Minogu,” Valda pārstāsta, kas viss kopš tā laika noticis. Valda piedzīvojusi arī to, ka cilvēki no viņas izvairās, jo domā, ka vēzis ir lipīgs.
Par vēzi joprojām runā pusčukstus. Bailes no diagnozes ir tik lielas, ka joprojām vēzi atklāj ielaistu.
