Rīgas Juglas vidusskolas trešklasnieki ar folkloru, šķiet, ir uz "tu". Mazo klašu saturā tautasdziesmām atvēlēta pienācīga vieta, uzskata skolotāja.
"Sākumskolā ir daudz. Gadskārtu dienās mums ir grāmatās tautasdziesmas. Pirmajās četrās ir," stāsta sākumskolas skolotāja Mārīte Eihenbauma.
Vēlākos klašu posmos uzsvars uz tautasdziesmu apgūšanu ir katra skolotāja ziņā. Taču uzrunātie vecāki tās uzskata par vērtīgu mācību vielu.
"Tautasdziesmas ir zināmā mērā arī jautras un pamācošas – gan par gadskārtām, gan par precībām, gan bērnu piedzimšanu. Tā ir mūsu dzīve. Varētu teikt, ka tautasdziesmās ir aprakstītas mūsu dzīves atziņas," sprieda mamma Andra.
Vecmāmiņa Inese gan starp paaudzēm pamanījusi pārrāvumu. "Agrāk, jā, visu laiku dziedāja. Tagad kaut kā ļoti maz. [..] Tagad, šķiet, kaut kā pieklusis. Es nezinu kāpēc. Tas tā jokaini. Bet tagad ļoti daudz jauniešu atkal sāk iet dejās un tautiskajos pulciņos, ansambļos."
Arī skolotāja Eihenbauma pēdējos gados novērojusi tautiskuma bumu. Jaunieši staigā rakstainās šallēs un rotās, aktīvāk piedalās tautiskās aktivitātēs. Vairāki bērni stāsta, ka ar tautasdziesmām sastopas ne tikai skolas sienās.
"Mēs mēdzam arī Ziemassvētkos skaitīt vai dziedāt," teica skolnieks Deivids. Viņa skolas biedrs Juris piebilda, ka ar tautasdziesmām saskaras arī Jāņos. "Mēs dažreiz staigājam ap ugunskuru un skaitām tautasdziesmas."
Tieši ģimenes un tuvākās sabiedrības ieinteresētība ir galvenais dzinulis interesēties par tautasdziesmu; skola ir tikai impulsa devējs – uzskata jaunā mācību satura veidotāji.
Taču arī jaunajā saturā šādi dzinuļi būs. Tautasdziesmām visvairāk uzmanības būs 1.-3. klasē mūzikas stundās. Folklorai plašākā nozīmē – 4. līdz 9. klasē.
"Skola 2030" mākslu mācību satura izstrādes vecākā eksperte Rita Dementjeva norāda – caur tautasdziesmu bērns apgūst ne tikai tautas kultūru, bet arī, piemēram, pamatvērtības.
"Tautasdziesmā ir visbiežāk apslēpta dziļāka jēga. Un, lai skolēns varētu to izprast, tad to var sākt darīt konkrētā vecumposmā. Tad, kad skolēnam attīstās abstraktā domāšana.
Pētījumi liecina, ka abstraktā domāšana attīstās 11-12 gadu vecumā. Tad arī šajā vecumā mēs varam domāt par to, kas ir šī dziļākā jēga, kas ir ieslēgta tautasdziesmā," atzina Dementjeva.
Un šī dziļākās jēgas meklēšana jeb prasme lasīt starp rindiņām būs viena no mācību pieejām jaunajā saturā.
