Rotaļa Lieldienu zvaigznāja Sietiņa sveikšanai – «Si, si, sietiņ!»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Kopā ar folkloristi Ilgu Reiznieci mācīsimies Lieldienu rotaļas, lai svētku svinēšana būtu jautra, interesanta un būtu iespēja ielūkoties Lieldienu svinēšanas tradīciju pūra lādē.

Daļa Lieldienas jau nosvinējuši – tie, kuri Lielo dienu sagaida 21. martā, svinot pēc Saules kalendāra, kad diena top lielāka par nakti. Citi svin pēc kristīgām tradīcijām. Abām ir vieta mūsu kultūrā, un bieži abas tradīcijas saplūst.

Tieši tradīcijas bieži atbaida, jo – ja nu es izdaru nepareizi, ja nemācēšu vai nesapratīšu?

Ilga Reizniece saka, ka improvizācija ir pastāvējusi vienmēr un improvizēt nav jābaidās. Rotaļās svarīgākais ir process, nevis rezultāts, lai bērni gūst prieku no pašas rotaļās iešanas.

Arī šīm Lieldienu rotaļām ir pierakstīti vairāki varianti, jūs varat izdomāt vēl savus! Ilga Reizniece saka: "Kas dzīvo, tas mainās!"

Šodien mācāmies Lieldienās ejamu rotaļu “Si, si, sietiņ!”

Šai rotaļai ir daudz variantu. Mēs runājam it kā par sietiņu, ar ko sijā miltus, bet, kā stāstīja dabas un folkloras pētnieks Viktors Grāvītis, tad šajā laikā debesīs parādās zvaigznājs, ko latvieši saukuši par Sietiņu, un tāpēc šīs rotaļas ejamas tieši pavasara saulstāvju laikā*.

Te būs daži rotaļas "Si, si, sietiņ!" varianti.

1. variants

Rotaļnieki sastājas kolonnā cits aiz cita, viens stāv kolonnai priekšā un uzsāk sarunu:

– Si, si, sietiņ!
– Ko sietiņš grib?
– Smalkos miltiņus!
– Ķer, kas pakaļā!

Pēdējais skrien trīsreiz apkārt rindai, un jautātājs viņu ķer. Ja noķert neizdodas, tad vai nu jāķer vēlreiz (bēdzējs nostājas rindas priekšā), vai arī jādod ķīla un jāliek cits par ķērāju. Ja izdodas noķert pirmajā reizē, tad abi nostājas rotaļnieku rindas sākumā, un nākamo reizi skrien citi.

2. variants

Visi sastājas kolonnā cits aiz cita, viens atkal priekšā, un saruna noris tāda pati kā iepriekš. Bet ķeršana notiek tādējādi, ka pirmais kolonnā stāvētājs ar plaši izplestām rokām nelaiž ķērājus sev garām un visa virtene kā čūska lokās līdzi, sargājot beigās stāvētāju. Pirmajam jābūt ļoti veiklam, ķērājam – vēl veiklākam, bet pārējiem dūšīgi jāturas citam pie cita.

3. variants

Visi rotaļnieki nostājas pa pāriem gatvē, viens priekšā ar muguru pret pārējiem. Saruna apmēram tāda pati, bet darbība kā rotaļai "Pēdējais pāris šķiras".

* Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā, saulgrieži.

Raksta pirmpublikācija LSM.LV 2017. gada 13. aprīlī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti