Skolotāja: Kam vajadzīgi vecāku pildīti mājasdarbi?

Pārāk liela slodze skolā, ārpusskolas nodarbības un vēl nebeidzamie mājasdarbi līdz vēlam vakaram – daudziem skolēniem un vecākiem pazīstama situācija. Vai tiešām bez  mājasdarbiem nevar iztikt, vai tie ir jēgpilni un palīdz apgūt mācību vielu? Esam sākuši rakstu sēriju, kurā cenšamies noskaidrot, ko par mājasdarbiem saka likumdošana, pedagogi un skolēni.

Senāk bieži tika pieminēti IZM veidoti ieteikumi par mājas darbu ilgumu atbilstīgi konkrētam bērnu vecumposmam. Šādu ieteikumu vairs nav, tāpat nav kopēju noteikumu vai likumu, kas noteiktu obligātu mājasdarbu garumu, apjomu un regularitāti.

Katram pedagogam ir tiesības savā priekšmetā noteikt mājasdarbu apjomu, kāds, pēc pedagoga uzskatiem, nepieciešams mācību vielas apguvei.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākā eksperte Aija Studente portālam “Lsm.lv” skaidroja, ka skola, atbilstīgi tam, kādu izglītības programmu īsteno, savos iekšējos normatīvajos aktos var noteikt (skolai to nav jādara obligāti), kādi mājas darbi pildāmi, cik ilgi tos jāpilda, bet galvenais noteicējs par mājasdarbiem ir konkrētā priekšmeta skolotājs. Tieši pedagogs izvēlas, kādas mācību metodes izmantot priekšmeta apguvē.

Ar mājasdarbiem dažreiz nav apmierināti vecāki, dažreiz skolēni.

Izglītības kvalitātes valsts dienests saņem informāciju par pārmērīgi apjomīgiem mājas darbiem, par to, ka e-klasē informācija par mājasdarbiem nav pietiekamā apjomā vai savlaicīgi. Tad dienests sazinās ar skolu un atbilstīgi situācijai skaidro notikušo. Ja nepieciešams, mājas darbu apjomu un samērību skaidro skolā, piemēram, anketējot bērnus. Tā var uzzināt informāciju, kas ļauj saprast vai sūdzībām ir pamats, vai mājasdarbi tiešām ir pārāk apjomīgi un nepieciešamas izmaiņas pedagoga izraudzīto metožu pielietošanā.

Tieši samērīgums ir svarīgākais mājas darbu jautājumā, domā Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākā eksperte Aija Studente.

Vai ir iespējams, ka skolotājs neizvēlas mājasdarbu kā mācību metodi savā priekšmetā? Jā, tas ir iespējams.

Iveta Dreiblate ir NMV Emīla Dārziņa mūzikas skolas vadītāja, pedagoģe ar lielu darba pieredzi. Viņa uzskata, ka galvenais mācību darbs jāveic klasē, mazāku akcentu vielas apguvē liekot uz mājasdarbiem.

Uzrunāta komentēt mājas darbu jautājumu, Iveta Dreiblate citē savas kolēģes teikto: “Es uzskatu, ka manas stundas ir pietiekami kvalitatīvas, lai visu bērns varētu apgūt stundā”.

Iveta uzskata, ka pedagogam jācenšas tam sekot – pēc iespējas vairāk un kvalitatīvāk strādāt stundā un atbildīgi izvērtēt mājas darbu kā mācību metodes izvēli priekšmeta apguvē.

Dārziņa skolas kopējā nostāja ir, ka skolēniem mācību viela pamatā jāapgūst klasē, protams, ir arī mājas darbi. “Tomēr jāņem vērā skolas darba specifika, pēc vispārizglītojošajiem priekšmetiem seko mūzikas vai baleta nodarbības, kas ilgst līdz vēlam vakaram. Ja skolēnam kādā priekšmetā neveicas, tad ir iespējams apmeklēt konsultācijas pie pedagogiem. Mūsu skolēniem ir ļoti labas zināšanas un augsti mācību sasniegumi,” komentē Iveta Dreiblate.

“Ir divi mērķi, ko ar mājasdarbiem grib panākt – organizēt skolēna patstāvīgo darbu un atkārtot un nostiprināt zināšanas.

Mājas darbus sākumskolā, visticamāk, ka vajag, lai nostiprinātu prasmes un zināšanas. Es 5.klasē uzdodu mājas darbus, lai atkārtotu un nostiprinātu mācību vielu,“ stāsta skolas vadītāja.

Pēc iespējas vairāk apgūt stundā, tāds ir arī Ivetas Dreiblates uzstādījums:  “Strādājot Jūrmalas Alternatīvajā skolā divās klasēs es atcēlu mājas darbus, jo skolēni bija vai nu ar ļoti labām zināšanām matemātikā vai ar zemu zināšanu līmeni. Abās klasēs zināšanu jomā bērniem nebija vidusslāņa. Matemātikā zinošākie skolēni klasē izdarīja 120% līdz 150 % no darāmā. Kāpēc viņiem uzdot mājas darbu? Tie ar zemāko zināšanu līmeni negribēja censties un mācīties.

Tie, kuri nevēlas mācīties skolā, to nedarīs arī mājās. Ja skolēns vielu nav iemācījies stundā, tad kāda jēga no mājasdarba?

Vecāki sēž mājās, plēš sev matus no galvas un cenšas palīdzēt bērnam, cik var.

Un tad uz skolu tiek atnests perfekts mājas darbs, par ko jāieliek 10 balles, bet tās nav bērna zināšanas. Kam vajadzīgi vecāku pildīti mājas darbi?

Pārbaudes darbos to klašu skolēni, kuriem neuzdevu mājas darbus, uzrādīja augstus rezultātus.”

Sarunu par mājasdarbu apjomu un lietderību, kuru iesāka pirmklasnieka mamma, turpināsim, pētot skolēnu un pedagogu pieredzi pie mums un skolās ārzemēs.

 

1 komentārs
Anonīms lietotājs 18915
Par kādu kvalitatīvu mācību vielas apguvi stundā var runāt, ja Ivetas vadītajā skolā tehniskās ieskaites un obligātie mācību koncerti mūzikā (specialitāte, klavieres) kā pārbaudījums ar vērtējumu notiek vispārējo priekšmetu mācību stundu laikā? Kamēr skolēns atspēlē komisijai ieskaiti, viņa klases biedriem notiek parastās stundas. Viņi apgūst vielu skolotāja vadībā, bet muzicētājs nopelna stundas kavējumu un iespēju ne tikai pildīt uzdoto mājas darbu, bet apgūt kavētās stundas vielu pilnīgi patstāvīgi. Jāpiebilst, ka mājas darbi Dārziņskolā pārsvarā tiek uzdoti visos priekšmetos un uz katru stundu. Tikai sportā to nav. Arī pieminētās konsultācijas daļai skolotāju ir iespējamas tikai ''uz papīra'', jo tām ir atvēlēts skolēna mācību stundu laiks. Ivetas vārdos teiktais ir pretrunā ar realitātē notiekošo.
Pievienot komentāru
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie

Populārākie
Interesanti