Vecāki īsti nezina, ar ko atvases nodarbojas internetā, dzīvo ilūzijās par bērnu atklātību un attieksmi pret virtuālu draudzību un pat nenojauš par viņu satikšanos ar internetā iepazītiem svešiniekiem. Savukārt bērni digitālo pasauli uztver kā neatņemamu dzīves sastāvdaļu – tajā veidojas draudzība, bērni socializējas, izklaidējas, radoši izpaužas un mācās. Tomēr tie 9% bērni, kuri atzīst, ka savā ģimenē nejūtas laimīgi, pārmērīgi izmanto digitālās pasaules dāvātās iespējas, izriet no veiktā pētījuma “Digitālā plaisa starp bērniem un vecākiem”*.
Pētījums izgaismo atšķirības paaudžu uzskatos par viedierīcēm un internetu. Liela daļa vecāki sliecas domāt, ka digitālā pasaule ir paredzēta izklaidei un tajā pavadītais laiks būtu jāierobežo. Savukārt bērni to uztver kā savas dzīves neatņemamu sastāvdaļu, kurā viņi ne vien izklaidējas, bet arī veido attiecības un iegūst informāciju mācībām. Bērniem ir grūti saprast, kādēļ vecāki vēlas iegrožot piekļuvi digitālajai pasaulei, tomēr paši ir gatavi samazināt tajā pavadīto laiku, ja vien ģimene spēj piedāvāt interesantākas kopīga laika pavadīšanas iespējas.
Kopā pavadītais laiks ir būtisks gan bērnu laimes sajūtas veicināšanā, gan digitālās plaisas mazināšanā.
Pētījums atklāj, ka ģimenēs, kas vairāk laika pavada kopā, vecāki un bērni viens otru saprot labāk un tajās ir mazāk konfliktu par viedierīču lietošanu.
Katrā desmitajā ģimenē bērni neuztver vecāku teikto
Vecāku viedokli par digitālo pasauli uzskatāmi parāda jautājums, kādām vajadzībām bērni visbiežāk izmanto viedierīces un internetu. Vairāk nekā puse pieaugušo uzskata, ka skolēnu galvenā nodarbe internetā ir datorspēļu spēlēšana, vien 18% domā, ka bērniem internets ir svarīgs rīks informācijas iegūšanai mājasdarbiem.
Par bērnu aktivitātēm sociālajos tīklos informācija ir tikai desmitai daļai mammu un tētu.
Pašu bērnu atbildēs redzams, ka spēļu spēlēšana svarīgākā nodarbe ir 41% aptaujāto, kamēr mācības un sociālie tīkli piesaista attiecīgi 25% un 23% pamatskolēnu.
Pētījums atklāj zīmīgas nianses par bērnu un vecāku komunikāciju.
Piemēram, tikai 6% vecāku atzīst, ka nekad nav ar bērniem pārrunājuši, cik ilgi dienā drīkst lietot viedierīces un internetu. Bērnu vidū šādu sarunu nespēj atcerēties 17% aptaujāto, kas nozīmē, ka katrā desmitajā ģimenē vecāku teiktais nav sasniedzis bērnu ausis.
«Šie dati uzskatāmi parāda, ka desmitajā daļā ģimeņu vecāki un bērnu «runā atšķirīgās valodās». Vecākiem šķiet, ka viņi nodevuši saviem bērniem vēstījumu par digitālās pasaules lietošanas kārtību, taču acīmredzot bērniem saruna nav šķitusi pietiekami nopietna vai pietiekami saprotama, lai pārrunāto paturētu prātā un ievērotu vienošanos. Tas attiecīgi noved pie biežām konfliktsituācijām, jo vecākiem nemitīgi jāatgādina bērniem, ka pienācis laiks likt nost telefonu vai planšeti,» uzskata psihologs Edmunds Vanags, kurš izstrādājis mācību programmu par atbildīgu tehnoloģiju lietošanu ģimenēs "Kā būt par vecāku 21. gadsimtā?".
Kā būtisku iemeslu pārmērīgai digitālo tehnoloģiju lietošanai eksperts norāda arī alternatīvu trūkumu – vecāki ir atbildīgi par to, lai bērni var pilnvērtīgi pavadīt laiku fiziskajā pasaulē un ir mazāks vilinājums doties virtuālajā pasaulē.
Nereti bērniem virtuālā draudzība ir īsta draudzība
Nopietns digitālās plaisas pastāvēšanas pierādījums ir fakts, ka 11% vecāku nav ne jausmas par viņu bērnu internetā uzturēto draudzību ar cilvēkiem, kurus tie nekad dzīvē nav satikuši. Vismazāk informēti ir pirmo četru klašu audzēkņu vecāki. Šajā vecuma grupā jau 23% bērnu ir šādi draugi, bet kopumā bērnu vidū virtuālu draudzību veido trešdaļa pamatskolēnu. Turklāt, jo nelaimīgāk ģimenē jūtas bērns, jo plašāku virtuālo draugu loku viņš uztur.
Kā norāda psihologs Edmunds Vanags, virtuālā draudzība pēc būtības nav slikta, jo bērniem bieži vien virtuālā un fiziskā pasaule ir sasaistīta. Tomēr vecākiem nopietni jāapsver riski, kas var rasties, ja bērns piekrīt tikties ar iepriekš dzīvē nesatiktiem cilvēkiem, iepriekš nepārrunājot šo tikšanos ar vecākiem.
Kā pētījums parāda, 18% sevi par nelaimīgiem uzskatošu bērnu vismaz reizi ir uzaicināti un aizgājuši uz šādu tikšanos un pusē gadījumu vecākus nav informējuši.
* Mobilo sakaru operatora "Amigo" un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījums veikts 2016. gada decembrī, aptaujājot vairāk nekā 2100 pieaugušos un 1900 1. līdz 9.klases skolēnus visā Latvijā.
