Mazo ekspertu skolas un zīmola ''Danonki'' veiktais pētījums* liecina, ka trešdaļa Latvijas pirmsskolas vecuma bērnu našķējas biežāk, nekā rekomendē pediatri un uztura speciālisti. Salīdzinājumam Lietuvā vairāk nekā divus našķus dienā saņem 59% mazo bērnu, bet Igaunijā - 37%. Atšķirībā no kaimiņvalstīm, Latvijā īpaši raksturīgi bērnu apbalvot ar našķi – 64% vecāku to dod kā balvu, piemēram, par labu uzvedību vai kādu sasniegumu.
Teju visi Baltijas valstu vecāki atzīst, ka vēlas dot saviem bērniem piemērotus un vērtīgus našķus.
Vairāk nekā puse igauņu un lietuviešu, kā arī 2/3 mūsu valsts vecāku atzīst, ka viņiem ir grūti atrast veselīgus un viegli pagatavojamus našķus. Puse Latvijas mazo bērnu vecāku atzīst, ka uztura vadlīnijas šķiet mulsinošas (piemēram, likumdošanā iestrādātās normas) un viņiem nav skaidrs porcijas lielums, kāds būtu jādod pamata maltītes laikā vai našķējoties, kā arī, cik daudz našķu dienas laikā būtu pieļaujami.
Galvenās Latvijas vecāku bažas našķēšanās kontekstā saistās ar sliktu ietekmi uz zobu veselību, iespējamiem gremošanas traucējumiem un palielinātu svaru.
Lielu daļu latviešu (76%) satrauc tieši cukura daudzums našķos. Viena no raizēm ir arī par našķu došanu bērnam brīžos, kad pašu vecāku nav klāt. Turklāt aptuveni puse atzīst, ka vecvecāki pārkāpj viņu našķēšanās principus, piedāvājot bērnam našķus, ko paši vecāki neakceptē.
Populārākie Latvijas bērnu našķi ir augļi, saldumi un konfektes, biezpiena sieriņš, jogurts un cepumi. Interesanti, ka kaimiņvalstīs vecāki daudz retāk saviem bērniem ļauj našķēties ar saldumiem un konfektēm (Latvijā 51%, Igaunijā 29%, Lietuvā 19%).
Ja dārzeņi Latvijas bērniem nav pat našķu topa desmitniekā, tad Igaunijā tie ir ceturtais populārākais pirmsskolas vecuma bērnu našķis.
Vairāk nekā trešdaļa vecāku atzīst, ka viņu bērni ēd vismaz trīs našķus dienā, kaut paši apgalvo, ka tas nav labi bērnu veselībai un rada lieko svaru.
Pediatre Gerda Lielause atzīst, ka savā praksē visai bieži saskaras ar bērnu gremošanas sistēmas, ādas, kā arī zobu veselības problēmām, ko izraisa nepareizi lietota pārtika: “Ir divi vecuma posmi, kad bērniem redzu parādāmies šādas problēmas – ap 5 gadiem, kad pirmajos dzīves gados lietotais uzturs sāk atspoguļoties veselībā, un tad ap 9-10 gadiem, kad bērns jau iet skolā un nereti maltīti vai našķi izvēlas pats - ne vienmēr vecāku kontrolētu un veselīgu. Taču svarīgi saprast, ka bērni pārņem ģimenes uztura lietošanas tradīcijas un ieradumus, tāpēc vecākiem ir lieliska iespēja būt labiem paraugiem.
Našķēties var un vajag, taču konfektes un citi saldumi būtu jānomaina pret veselīgiem produktiem – augļiem un dārzeņiem, piena vai pilngraudu produktiem.”
Interesanti, ka 75% Latvijas vecāku maldīgi uzskata, ka našķēšanās nav laba bērniem, tajā pašā laikā speciālisti apgalvo – tā ir viena no vērtīgākajām dienas maltītēm, ja vien tiek plānota pareizi. Uztura speciāliste Lizete Puga skaidro, ka “tieši uzkodas tiek uzskatītas par vienu no dienas vērtīgākajām ēdienreizēm, jo tās ļauj dažādot ikdienas ēdienkarti un nodrošina vienmērīgu sāta sajūtu, palīdzot izvairīties no pārēšanās galvenajās ēdienreizēs un no izsalkuma garākās pauzēs starp maltītēm”.
L.Puga saka: “Lai našķēšanās būtu vērtīga, svarīgi to plānot pareizi un izvēlēties veselīgus našķus. Būtiski ievērot, ka dienā ir trīs pamata ēdienreizes: brokastis, pusdienas, vakariņas, kā arī divas uzkodas: otrās brokastis un launags. Starp ēdienreizēm vajadzētu ievērot 2-3 stundu pauzi.
Tāpat jāpiedomā pie našķa lieluma - tam jābūt aptuveni vienas bērna saujas lielumā.
Piemēram, viens neliels ābols, 4–5 rieksti, viena glāze sulas, 100–200 grami jogurta. Vērtīgi un veselīgi našķi ir augļi, dārzeņi, piena produkti, pilngraudu produkti, rieksti un sēklas”.
*Pētījumu veica Mazo ekspertu skola un zīmols ''Danonki'' sadarbībā ar ''Mindshare'' 2017.gada janvārī, aptaujājot 750 respondentus - vecākus, kuriem ir 3-6 gadus veci bērni.
