«Kā vecmamma vislaik samazinājās» - grāmata bērniem par paaudžu dzīvesceļiem

Kā runāt ar bērnu par vecuma, novecošanas un nāves jautājumiem? Beļģu rakstnieka Mihaela de Koka (Michael De Cock) grāmatā “Kā vecmamma vislaik samazinājās” tas tiek darīts ar sirsnīgu mīlestību un patiesu bērnišķību. Grāmata apbalvota ar "Sudraba Grifeli 2011".

Izdevniecība “Pētrgailis” ir laidusi klajā flāmu rakstnieka Mihaela de Koka grāmatu bērniem “Kā vecmamma vislaik samazinājās”. No nīderlandiešu valodas tulkojusi Inese Paklone.

Katrā ģimenē pienāk brīdis, kad kopīgi krustojas vairāku paaudžu dzīvesceļi – jaunākās, vidējās un vecākās, diemžēl pēc kāda laika vecākā paaudze aiziet mūžībā, turpinot mūžīgo pasaules dzīvības ciklu.

Bieži tieši vecvecāku nāve bērnam ir pirmā pieredze kāda tuvinieka zaudēšanā, skumjās un līdzjušanā. Cilvēks pasaulē ierodas maziņš un neaizsargāts, skatot pasauli ar zīdaiņa acīm, taču turpmāk mazulis tikai augs un kļūs lielāks, līdz kļūs pieaudzis. Cilvēkam sasniedzot  zināmu bioloģisko vecumu, sākās neatgriezenisks, dabisks novecošanas process, kurā cilvēka ķermenis kļūst mazāks un nosacīti uzsāk atgriešanos savā pirmatnējā stāvoklī.

Grāmatā “Kā vecmamma vislaik samazinājās” mazmeitiņa izstāsta savas vecmammas Rozes dzīvesstāstu, kurā atklāj gan viņas laimīgākos, gan sāpīgākos brīžus. Stāstā atklājas arī daudzas sāpīgas un skumjas lietas, kuras saistītas ar cilvēka novecošanu, taču autora izvēlētā vēstījuma forma to pasniedz ar bērna pasaules redzējumu, piešķirot stāstam īpašu sirsnību un bērnišķīgu vieglumu.

“Vai tu zini, kāpēc veci ļaudis visulaik samazinās un samazinās? Un tieši tajā brīdī, kad es sataisījos teikt, ka nezinu, ka varbūt nekad to arī neuzzināšu un ka es esmu tik noskumusi un vientuļa, mana sirds atbrakšķēja vaļā, un es to zināju gan. Bez šaubām!

Lai vienmēr būtu ar mani. Lai varētu nākt dzīvot vienā no maniem sirds kambariem!”

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti