Kā izvēlēties uzticamu ceļabiedru – grāmatu – mazajiem ceļotājiem?

Neskatoties uz ērto, pasaules vecāku uzticību iekarojušo viedierīču digitālās aukles lomu, dodoties ceļā ar mazajiem, tomēr iesaku piesaistīt bērnu uzmanību drukātām grāmatām. Grāmatas, kas dodas ceļā, nebūt nenozīmē smagu somu. Tā ir izvēle, kas ļauj ne vien īsināt laiku, pārvietojoties transportā, bet arī, gatavojoties vakara miega rituālam, grāmata kalpos par daļu no ierastās vides (īpaši, ja gulētiešana jāpiedzīvo neierastā vietā). Tālāk daži grāmatu izvēles kritēriji tiem bērniem, kas pagaidām tikai pazīst dažus burtus, neskatoties uz spēju jau citēt pieredzētos dzejoļus no galvas.

Spēks ilustrācijās

Vecumā, kad zilbes vēl nerindojas bērna prātā pašas, spēcīgākais ierocis ir ilustrācijas.

Nepārspējams burvju mākslinieks šai frontē ir Reinis Pētersons. Iesākumā pat neielūkojoties mākslinieka vārda ailē, ar laiku secināms, ka skatītāko grāmatu plauktā rindojas aizvien vairāk tieši viņa ilustrētās grāmatas: sākot ar lasāmo versiju “Lupatiņu rīts”, turpinot ar Kārļa Vērdiņa dzejas krājumu “Tētis”, “Bikibuka” izdevumiem, kopdarbu ar Jāni Joņevu grāmatā “Slepenie svētki” un neseno “Bize un Neguļa”, kas visnotaļ īsā laikā pārtop par citējamiem un atdarināmiem tēliem ikdienas lomu spēlēs.

Turklāt Reiņa Pētersona spēja radīt bērniem mīļus varoņus un ainas atšķirīgā stilistikā ir vēl viens vērtīgs iemesls izvēlēties šī mākslinieka darbus: tie nenogurdina ar vienmuļību, bet aizrauj ar gaumīgumu un arī asprātību. Savukārt, ieskatoties pašu bērnības mantojumā, bez konkurences paliek Margaritas Stārastes pasaku valstība, tās iemītnieki un zvēri: Zīļuks, Kraukšķītis, Lācītis Rūcītis un citi. Šīs grāmatas māca gan vērot, gan pieradina klausīties piedzīvojumu stāstus no mazotnes.

Dzeja attīstībai

Viena izteikta pazīme, kas liecina, ka grāmata neapšaubāmi kļuvusi par bērnam mīļu skatāmvielu un klausāmgabalu, ir tās nolietotības pakāpe. Izdevniecība “Liels un mazs” parūpējusies par to, lai bērnus satuvinātu ar dažādu laiku dzeju, vienlaikus kutinot iztēli ar mūslaiku mākslinieku ilustrācijām šo dzejoļu iedzīvināšanai: sērija “Bikibuks” ir krava ar simt  vienu izvēles iespēju. Tās ir mazas kabatas formāta grāmatiņas: katra unikāla un neatkārtojama, turklāt ērti ņemama līdzi, jo ir kompakta un nesver daudz. Dzejas jūrā nekļūdīga izvēle ir dzejnieces Ineses Zanderes rindas, jo to asprātība nereti apbur arī pašu vecāku prātus (pirmais dzejolis, ko citēja trīsgadnieks, bija par lāci bladāci).

Savukārt no senākiem izdevumiem ar viegli uztveramām, graciozām Jāzepa Pīgožņa ilustrācijām pat mazus knēveļus emocionāli uzrunā Raiņa dzejoļu krājums “Zirņa bērni”, kas joprojām atrodams gan vecāku grāmatu, gan grāmatnīcu plauktos savā senajā burvībā. Tas, ka izvēlamies mazajiem savu bērnu dienu izdevumus, nebūt neliecina par sentimentālu skatu pagātnē. Drīzāk par to, ka šīs grāmatas izturējušas laika pārbaudi, apliecinot savu spēku uzrunāt bērnu un aizkustināt to emocionāli. Turklāt dzeja ir vērtīgs instruments, kā trenēt bērna atmiņu vienlaikus ar iztēli un daiļrunību.

Pārkāpt vecuma rāmim

Nav jābaidās no grāmatām, kas paredzētas vecākiem bērniem. Ar nosacījumu, ja bērns jau prot klausīties (esam pieradinājuši mazo to darīt jau no divu gadu vecuma ar priekšlasījumiem no grāmatām, kur ir maz ilustrāciju, bet izteiksmīgs sižets). Viena no citādām pieredzēm grāmatu pasaulē ir biedrības “Droši un koši” grāmatu sērija “Mazā Mula pēta”, kas iepazīstina bērnus ar Latvijas mākslas vēsturi aizraujošā ceļojumā kopā ar tā paša mākslinieka Reiņa Pētersona radīto sarkanmati Mazo Mulu (kura tagad ir kļuvusi arī par pirmo lelli pusotrgadniecei mazajai dāmai, ko viņa pati atpazīst, ieraugot kādā attēlā).

Šīs grāmatas, kuras vēlāk noderēs arī par uzdevumu krājumu mākslas pasaulē, pašreiz kalpo par jautājumu un atbilžu grāmatu, jo nereti par mākslas darbiem tiek tincināts un vaicāts, cenšoties pietuvoties to vēstījumiem. Turklāt liels bija pārsteigums, kad, atverot grāmatu “Pazudušais pērtiķis” no sērijas “Mākslas detektīvi” par Jaņa Rozentāla gleznu “Princese ar pērtiķi”, trīsgadnieks tūdaļ pat sāka meklēt Mazās Mulas grāmatu, kur jau pirms pāris mēnešiem šo pašu darbu bija redzējis, priekā starojot par spēju atpazīt šo darbu. Un nākamais solis ir šī darba ieraudzīšana muzejā, lielformātā.

Objektu daudzums

Jo vairāk, jo detalizētāk, jo ilgāk pētāmas. Tādas ir grāmatas, kuras noteikti noder, esot ceļā. Izdevniecības “Egmont” izdotā uzziņu sērija “Mazie pētnieki” ar atlokiem, kuri īpaši aizrauj bērnus pētniekus, ar iespēju košās ilustrācijās iepazīt ne tikai transporta līdzekļu veidus un dzīvnieku pasauli tiem atbilstošā klimatā, bet arī gūt pirmo priekšstatu par paša ķermeni, izceļojot kaut vai ābola ceļojumu no sulīgā kumosa mutē līdz pat labierīcību salvetītei. Mazie bērni pārsteidz ar savu prasmi samērā precīzi atstāstīt pat vienu reizi dzirdēto skaidrojumu, ja tas ir bijis mirklī, kad bērna uzmanība ir pilnībā koncentrēta stāstījumam. Šis secinājums jo īpaši rūpīgi liek pārdomāt izvēlēto grāmatu krājumu, kas nonāk pašu rokās.

Šai grāmatu kategorijai labi piedien arī divas procesu grāmatas “Kur rodas piens?” un “Kur rodas milti?”, kas soli pa solim stāsta šo pārtikas produktu ceļu no iesākuma līdz veikala plauktam, papildinot grāmatu ar ilustrētu recepti noslēgumā. Reizi izlasītas, tās pārtop par ilgu pētīšanas objektu, vērojot rūpniecisko ražošanas procesu un produkta ceļu.

Īpašs gardais kumosiņš ceļotājiem kā nesenākais pārsteigums bija apgāda “Jāņa sēta” izdevums “Atlants. Ilustrēts ceļojums pa valstīm, jūrām un pasaules kultūrām”: tur ir iespēja apceļot ne tikai visus pasaules kontinentus, bet arī tuvplānā iepazīt daudzas no valstīm (tai skaitā Latviju) ar vizuālu objektu starpniecību. Šī grāmata būs ne tikai ilgstošs laika kavēklis mazajiem, bet arī aizraujošs pētāmais saturs pašiem vecākiem. Vienīgi grāmata ir liela un smaga, taču ideāla pētīšanai pirms vakara miega, esot jau gultā mājās vai kādā citā nakšņošanas vietā, kaut vai lai kartēs meklētu objektus, kas redzēti jau klātienē, piemēram, Kuldīgas tiltu pār Ventu vai Latvijas Nacionālās bibliotēkas siluetu.

Zaļais padoms!

Ja iespējams, vērts izvēlēties tādas grāmatas, kas drukātas uz FSC papīra, kuru kļūst aizvien vairāk. Redzu, ka bērni ir kā marķējumu detektīvi – atpazīst ne tikai mākslinieku veiksmīgi radītos tēlus, bet arī paspēj ievērot pat logotipus, tai skaitā ekomarķējumu, kas liecina par sertificētas izcelsmes papīra izvēli grāmatas drukai. Tā, pieradinot lūkoties arī pēc ekomarķējuma, bērni var kļūt par labiem palīgiem iepirkšanās procesā, meklējot atbildīgāk ražotos produktus.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti