Kā izaudzināt laimīgu un veselu bērnu - Latvijas Radio raidījumā ''Ģimenes studija'' savās atziņās dalās profesore, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un psihoterapijas katedras un klīnikas vadītāja Gunta Ancāne un biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi" dibinātājs un skolas direktors Ojārs Rode.
Ko nozīmē laimīgs bērns?
Laimīgs bērns aug, ja attīstība, augšana, pilnveidošanās norit netraucēti, ar atbalstu, iedrošinājumu un cieņu no vecāku puses.
Vizuāli var pateikt, ka bērns ir laimīgs. Laimīgs bērns ir priecīgs. Dažreiz var pateikt par bērna labsajūtu pēc bērna uzvedības un rīcības.
Bērns neaug izolēti no sabiedrības, norises sabiedrībā ietekmē bērnu. Laimīgas ir arī skumjas, ne tikai prieks un labsajūtas. Ja skumjas, bēdas un citas sajūtas ir adekvātas, tad tā arī ir laime. Noskumšana netraucē laimes izjūtai. Laime ir plašāks un komplicētāks jēdziens.
Dzīvē mēdz būt pacēlumi un kritumi. Gatavība, vēlme, gribēšana attīstīties nozīmē, ka attīstības process iet cauri krīzēm. Sākotnēji šķiet, ka nevarēs tikt galā, nevarēs tikt cauri nevarēšanas un bezcerības izjūtai. Spēja iziet cauri grūtībām ir bagāts jūtu klāsts, kas pieder pie laimes. Galvenais, lai grūtību nav pārāk daudz - tā laimi caur grūtībām raksturo Gunta Ancāne.
Vecāku loma laimīga bērna audzināšanā
Pirmie cilvēki, kas bērnā ieliek laimes sajūtu, ir vecāki. Vecāki rada vidi, kur bērns attīstās. Ja vide ir mīloša, tiek ņemtas vērā bērna vajadzības, bērns saņem drošības izjūtu - tas bērnu stiprina.
Ja vecāki bērnam ir iedevuši labas pašizjūtas, spēju būt autonomam, uzticēties citiem cilvēkiem, tad apkārtējai videi ir grūti nodarīt pāri šādam bērnam. Bērns, kurš ģimenē ir piedzīvojis vardarbību, to var saņemt arī ārpus ģimenes, jo sliktajam spēs pretoties mazāk.
Ir milzīgs mīts, ka vecāki vēlas bērnam darīt tikai labu, domā Gunta Ancāne.
Bieži vecāki vairāk domā par sava komforta līmeņa saglabāšanu, ne par bērnu. Bērnam ģimenē jāiegūst prasme dzīvot savu dzīvi, ne izdabāt, lai paaugstinātu citu laimes līmeni.
Latviešu tautas pasakās teikts, ka Laimes māte nedod laimi vienādi visiem bērniem. Bērna vecāki atrodas tajā pašā sabiedrībā, ja sabiedrība spiež vecākus atstāt bērnus savrupībā, tad tā nav vecāku, bet sabiedrības vaina, uzskata Ojārs Rode.
Bieži mēs runājam par smagajiem sociālajiem apstākļiem, nerunājot par emocionālajiem aspektiem. Psihiskā veselība nosaka fizisko veselību. Svarīga ir kopā ar bērnu pavadītā laika kvalitāte.
Bērnu laimes pamatā ir ģimene. Laimīgi bērni ir auguši pilnās ģimenēs, vēl labāk, ja paplašinātās ģimenēs, kur ir vecvecāki.
Lielākā nelaime ir dalīšana grupās. Arī sociālie pabalsti, palīdzība ir šāda dalīšana grupās. Vienādos vai līdzīgos apstākļos esot, ģimenes situācijas risina dažādi, novērojusi Gunta Ancāne.
Kā vecāki var virzīt bērnu uz priekšu
Mamma un tētis ir ļoti svarīgi bērnu dzīvē. Vienam no audzināšanas elementiem ir jābūt tādam, ka bērns pats risina savas problēmas.
Svarīgi, ja vecāki veicina bērna izpratni par savām jūtām. Pat gadu vecam bērnam var jautāt: “Kā tu jūties?”
Te izpaužas arī vecāku cieņa pret bērnu, un šāda rīcība liek pamatus bērna pašcieņai. Bērns ietrenē tās lietas, kas patīk, nepatīk, ko vēlas un nevēlas. Tas visbrīnišķīgākajā veidā nostiprina veselīgu attieksmi pret sabiedrības un dzīves norisēm.
Svarīga ir kritiski analītiskā domāšana – uzklausot, lasot izveidot savu viedokli. Cilvēku ar kritiski analītisku domāšanu neinteresēs, ko citi teiks, viņš darīs to, ko pats vēlas darīt.
Atbildības izjūta un paša pieņemts lēmumu, tas ir svarīgs faktors. Darbs ir svarīgs audzināšanas aspekts, bet vecāki nedrīkst bērnu padarīt par kalpu. Darbs ir vajadzīgs, bet nedrīkst uzspiest bērniem darāmo, domā Ancāne.
Rodes uzskats ir citāds, viņš atceras, ka bērnībā viņam bija pienākumi, dažreiz šie pienākumi nepatika, bet nekad nebija sajūta, ka tiek izkalpināts.
Kā jūtas paši vecāki
Vecāku emocionālais stāvoklis ietekmē bērnus. Tā psihes daļa, ko apzīmē ar vārdu emocijas, ir ļoti nozīmīga. Bērniem var vēlēt priecīgus un laimīgus vecākus. Tādi vecāki bērniem var darīt daudz laba.
Bērni atspoguļo vecākus; atspoguļojot laimīgus vecākus, bērni paši jūtas laimīgi.
