Linards jau ir izaudzis no bērnības jokiem, bet mamma Dace pierakstījusi un saglabājusi sava bērna izteicienus pasaules iepazīšanas procesā. Tajos ir mazas viltības, vērīgums, asprātības, pieaugušo atdarināšana, arī vēlēšanās teikt to, ko pieaugušie sagaida (ja citādi ar pieaugušajiem nav iespējams tikt galā!), bet visbiežāk Linarda izteicieni ir tieši, trāpīgi un negaidīti.
Joku dienā joko visi, bet mazais Linards joko katru dienu. Iepazīstieties ar talantīgā puiša dzīves vērojumiem un ironiskajiem secinājumiem vecumā no trim līdz septiņiem gadiem!
Linards sēžas pie brokastu galda un lietišķi prasa: ”Nu, kas man ir jāapēd, lai dabūtu saldumus?”
*
Linards (L): “Kāpēc galvā vajag smadzenes?”
Mamma (M): “Lai varētu padomāt.”
L: “Ja nebūtu smadzenes, tad man būtu pilna galva ar muļķībām vien.”
*
M: “Man liekas, māsa tevi apsteigs, redz, viņa jau prot rakstīt. Uzrakstīja Jutas tantei apsveikumu.”
L: “Cerēsim, ka viņa prot tikai rakstīt, bet lasīt ne! “
*
Televizora pultis noslēptas, lai Linards tik daudz neskatās TV, bet viņš ieslēdzis TV bez pultīm.
M: “Tu esi gudrs, bet neklausīgs.”
L: “Jā, bet ja es būtu klausīgs, tu nezinātu, ka es esmu gudrs.”
*
Linardam uznācis runājamais – par dzīvsudraba un metāla sakausējuma lielisko pielietojamību, bet mammai nav laika klausīties.
L: “Man gribas parunāt, bet tu nekad neklausies.”
M: “Kādreiz jau klausos, bet tad tu nerunā.”
L: “Tu klausies tad, kad es esmu blēņas izdarījis, bet tad man patiešām nav, ko teikt!”
*
Linards mācās burtiņus, kārta burtam G.
M: “Kas tas par burtiņu? Kas tev ir uz pleciem? Tas ir tā vārdiņa pirmais burtiņš. Nu, kas tev ir uz pleciem?”
L: “Štrumbantes!”
*
L: “Mam, kad es nezināšu, kurā skolā mācīties, iešu uz tavu darbu strādāt par kolēģi.”
*
Māsīca atnākusi ciemos, pēc brīža vaicā: “ Es varu ieiet paskatīties savos “Draugos”?”
L: “Mūsu datorā tavu draugu nav.”
*
L: “Es jau gribēju mazgāt traukus, bet man galva pārgrozīja domas un es vairs negribu. Es neesmu vainīgs, tā galva pārgroza domas. “
*
L: “Vai velns ir lops?”
*
Linards pirmo reizi apmeklē baletu – “Žizeli”. Garderobē iegādājas binokli un visu rūpīgi aplūko. „Mammu, skaties, mūzika būs dzīvajā!!!”
*
M: “Dēliņ, ko tu skaties? Skubī dū bērnībā? “
L: “Nē pieaugušībā!”
L: “Bērnudārza Salatētis nebija īsts!”
M : ???
L: “Vispirms, viņam bija balta bārda. Īstajam ir pelēcīgāka. Un šitais man atnesa tik daudz konču, laikam grib izlauzt man visus zobus.”
M: “Vai tad salaveči nenes končas???”
L: “Protams, ka ne. Viņi nes tās dāvanas, ko bērni uzraksta, ne jau simtiem konču!”
*
Skolotāja: “Linard, centies rakstīt glītāku burtiņu!”
L: “Es neesmu pārliecināts, ka man to vispār vajag!”
*
18. janvāris.
L: “Drīz būs februāris, vēlākais aprīlī man jāuzaicina viesi.”
M: “Kādi viesi, kas ir aprīlī?”
L: “Aprīlī nav nekas, bet tur paliek tik viens mēnesis pa vidu un 11. jūnijā man ir dzimšanas diena taču! Lai cilvēki var sagatavoties.”
*
Mežā. Linards skraida apkārt.
M: “Neskrien tālu, lai es tevi varu redzēt!”
L: “Kāpēc?”
M: “Piemetīsies lietuvēns, apmaldinās, ka nevarēsi mašīnu atrast, un mēs nevarēsim tevi ieraudzīt.”
Linards aizskrien aiz dažām priedēm, ka nākas sasaukties. Mājās stāsta omei: “Man mežā piemetās lietuvietis, un es drusku apmaldījos.”
*
L: “Ome, vai tu mani ņemsi pie sevis, kamēr mamma ar tēti strādā?”
O: “Ņemšu, bet man gribētos tādu drusku paklausīgāku. Vai tev tur bērnudārzā nav kāds paklausīgs puika, ko man paņemt?”
L: (Ilgi domā) “Zini, ome, nav! Tu varētu dabūt kādu meiteni, bet paklausīgu puiku nav gan.”
*
M: “Tēti, skolotāja Iveta šodien sūdzējās, ka Linards viņu ignorēja...”
L: “Ja man kāds pateiktu, ko tas nozīmē, es varbūt tā nedarīšu!”
*
L: “Zini, man vajadzētu aiziet pie zobārsta.”
M: “Kas vainas?”
L: “Man jau ilgu laiku nav izkritis neviens zobs, bet Annijai katru nedēļu viens izkrīt!”
*
M: “Kurš piestaigāja vannas istabu ar netīrām čībām?!”
L: “Es nē, es tur šonedēļ neesmu bijis!”
*
Ar draudzeni runājam, ka tagad nemaz nevar zināt, kādas dāvanas grib bērni.
M: “Es apmēram nojaušu, kas ir x-box, citiem pat nosaukumus nevaru atkārtot.”
Linards, garām iedams, padzird un komentē:
“Mam, ja tu būtu mūsdienu bērns, tu būtu garīgi atpalikusi!”
*
L: “Mam, atceries, cik vārgas un nekādas bija rozes pagājušā gadā?” (pagājušā gadā bija pilnīgi normālas rozes).
M: “Ko tu ar to gribi teikt?”
L: “Šogad redzi, kā saņēmušās.”
M: “Nu, jā, labas. Ko tu izdarīji???”
L: “Es apkaisīju ar pelniem un – redzi!”
M: “Nu, jā!.. Labi... No tevis varbūt iznāks dārznieks!”
L: “Jā, varbūt, bet es labāk gribu piedalīties militārajā procesā!”
M: ???
L: “Jā, es saprotu, ka tu nesaproti. Es jau pats arī īsti nesaprotu, kas tas ir, bet domāju, ka to varētu!”
Raksta pirmpublikācija LSM.LV 2017. gada 1. aprīlī.
