“Okeāns un tuksnesis” ir Ineses Paklones trešā bērnu grāmata, kuras ideja radās pēc diviem ilgākiem ceļojumiem uz Čīli – tālo, turpat 4000 kilometrus garo valsti, kurā sastopamas gandrīz visas iespējamās ģeogrāfiskās zonas – augsti kalni, dažnedažādi ūdeņi, sniegi un ledi, meži un tuksneši, zemes un cilvēku radītas bagātības. Kopā ar suvenīriem – mazām adītām pirkstiņlellītēm – pie autores atnāca smaidīgā lama Atkama un gudrinieks pingvīnēns Humbolts Humbolts.
Fantāzijas viņu abu stāstā netrūkst, tomēr tur ir arī daudz dzīvē noskatītā, tur ir īsts tuksnesis un īsts okeāns ar īstiem to iemītniekiem. Grāmatā sastopami ne vien abi sapņotāji - mazā lama un pingvīnēns, bet arī tuksneša observatorijas, lapsis Zorro, brāļi ķirzaki, puķu blakts,kura gaida reti atnākošo tuksneša pavasari, inteliģentās kalmāres Skilla un Hariba, starp kurām neviens negrib nonākt, un daudzi citi. Viņi kopā ar Inesi Pakloni un ilustrāciju autori Alisi Mediņu visai asprātīgi un ļoti sirsnīgi izstāsta neparasto stāstu.
“Nē, nav labi tur, kur mūsu nav, - noteica Humbolts Humbolts un iesmējās, - nav pareizi, ka ir labi. -Ziniet, šī doma man jāpārrunā ar roni. Nu tad atā atā, Atakama, - viņš iesaucās un metās okeānā.
- Atā, - klusu teica Atakama, pagriezās un devās uz tuksnesi. - Nē, tur taču ne viss ir pilnīgi labi, viņa vēl klusām nopurpināja.
Reina nopūtās. - Cik tie abi tomēr vēl mazi, - viņa sacīja. - Jā, nesaprašas tādi, - piekrita Luiss, - bet aug.”
