Humperdinka operas «Ansītis un Grietiņa» 100. izrāde būs neparasta

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas /JVLMA/ Operstudija „Figaro” 2017. gada 17. novembrī plkst. 18.00 JVLMA Lielajā zālē svinēs Engelberta Humperdinka operas „Ansītis un Grietiņa” iestudējuma 100. izrādi un aicina visjaunākos skatītājus un viņu vecākus uz pēdējo tikšanos ar iemīļotajiem pasaku varoņiem – Ansīti un Grietiņu, lai sekotu un justu līdzi viņu neparastajiem piedzīvojumiem.

100. izrāde būs neparasta – uz skatuves pa kārtai kāps vairāki Ansīši, Grietiņas, Mātes, Tēvi, Raganas un rūķīši. Pirmais cēliens būs operstudijas vadītāja, diriģenta Viestura Gaiļa atskats izrādes bagātajā mūžā – stāstījumi, video, atmiņas dalībnieku sveikšana ar piemiņas suvenīriem. Nākošie divi cēlieni – izrāde. Mazliet savādāka un sevišķāka. Vestibilā – fotoizstāde par un ap „Figaro” Ansīti. Starpbrīžos un pēc izrādes mazie un lielie varēs fotografēties ar izrādes personāžiem.

Iestudējumā darbosies un pasaku tēlos iejutīsies akadēmijas Vokālās katedras studenti, maģistranti, absolventi un pat Latvijas Nacionālās operas (LNO) solisti: Ansīši – Laura Lazda un Valērija Koļago, Grietiņas – Valērija Koļago un Kristīne Žogota, Ģertrūdes, viņu mātes – Baiba Tērmane un Ance Purmale, Pēteri, viņu tēvi – Imants Erdmans un Kalvis Kalniņš, Raganas – Andris Lapiņš, Laura Teivāne un Anna Gendelmane, Smilšu vīriņi - Laura Purena un Viktorija Pakalniece,  Rasas vīriņi – Monta Martinsone un Jana Lute.

Viņus visus pieskatīs un vadīs diriģents Viesturs Gailis, palīdzēs koncertmeistares Inguna Puriņa un Svetlana Stankeviča, izrādes atjaunojumu veidotāji - Uģis Brikmanis un Regīna Kaupuža, grima māksliniece – Anda Šteina, scenogrāfija un tērpu mākslinieks  -  Aigars Ozoliņš, gaismu mākslinieks – Kristaps Gailis.

Izrāde pilna brīnumiem un rotaļām, krāsaina, gaiša un, protams, labām beigām. I

Iestudējuma “Ansītis un Grietiņa” mazāk zināmie fakti

Šī būs pēdējā izrāde, kaut arī iestudējums ir bijis ļoti veiksmīgs. Par to liecina gan iestudējuma izrāžu daudzums, gan tā skatuviskais mūžs. Šajā iestudējumā veiksmīgi saskanējušas visas sastāvdaļas un elementi – gan Viestura Gaiļa koncentrētā un dinamiskā muzikāli dramaturģiskā redakcija, gan Arnolda Liniņa vitāli rotaļīgā un bērniem viegli uztveramā režija, gan Tamāras Ēķes izcili veiksmīgā horeogrāfija un kustību palete, gan Aigara Ozoliņa rotaļīgi krāsainā un funkcionālā scenogrāfija. Tomēr, ja izrāde nodzīvojusi uz skatuves vairāk nekā 20 gadus, tai jāļauj atpūsties.

Iestudējums pirmizrādi piedzīvoja pirms 21 gada – 1996. gada 22. novembrī.

Tas ir pirmais operstudijas iestudējums, tā sakot, de jure, jo par operstudijas "Figaro" “dzimšanas” datumu uzskatāms 1996. gada 22. marts, kad pēc V. A. Mocarta “Figaro kāzu” iestudējuma Viesturs Gailis ar režisoru Arnoldu Liniņu saprata, ka šādu operiestudējumu un izrāžu praksi vēlas turpināt. Tad arī dzima doma gan par operstudiju, gan tās nosaukums.

Bet opera, kā jau māksla, kurā sintezējas visi iespējamie skatuves mākslas elementi, nav lēta. Pat, ja iestudējums tiek veikts operstudijas, ne nacionālās operas līmenī. Tādēļ ideja par operstudijas izveidi reālas aprises ieguva tikai tad, kad Latvijas Nacionālās operas Ģilde ASV, pēc Mūzikas akadēmijas Operdziedāšanas katedras vadītāja Viestura Gaiļa sarunas ar toreizējo Ģildes priekšsēdētāju Ilgvaru Spilneru, ar entuziasmu uzņēma šo ideju un, lai veicinātu topošo opersolistu izaugsmi, nolēma finansiāli atbalstīt operstudijas iestudējumus. Līdz ar to tika radīti apstākļi, lai uz Latvijas Mūzikas akadēmijas bāzes ar studentu strādātvēlmi un docētāju – režisoru, diriģentu, horeogrāfu, scenogrāfu un daudz citu entuziasmu un radošo enerģiju - tiktu veidota operstudija ar pilnvērtīgiem operiestudējumiem un izrādēm.

Kā pirmo operu šīs sadarbības aizsākšanai Viesturs Gailis izvēlējās Engelberta Humperdinka bērnu operu „Ansītis un Grietiņa”, iestudējuma redakciju veidojot divos cēlienos

(oriģinālā trīs cēlieni), atsakoties no kora skatiem, sižetisko attīstību padarot koncentrētāku un intensīvāku, līdz ar to bērniem interesantāku un aizraujošāku.

Iestudējuma režisors Arnolds Liniņš (1930–1998) bija izcils izrāžu dramaturģiskā satura atklājējs un, būdams cilvēks ar smalku muzikālo gaumi, spēja kā neviens cits savienot kopējā mākslas audumā skatuves darbību un mūziku. Horeogrāfe bija Tamāra Ēķe – spilgtas izdomas deju partitūras veidotāja, apveltīta ar spēju un intuīciju iegūt maksimālu efektu no neprofesionāliem dejotājiem – aktieriem, opersolistiem.

Lai izrādi varētu rādīt iespējami plašākai publikai arī orķestra pavadījumā, Viesturs Gailis E. Humperdinka partitūru, kas paredzēta 60 mūziķiem, aranžēja 16 mūziķu lielam sastāvam. Dekorācijas un tērpus veidoja toreiz vēl ļoti jaunais scenogrāfs Aigars Ozoliņš. Viņam tika dots uzdevums veidot dekorācijas, kuras balstītos tikai uz grīdas (lai izrādi varētu rādīt jebkurā, ne tikai speciāli aprīkotā zālē), un kuras būtu vienkārši pārvadāt. Ar abiem šiem noteikumiem viņš žilbinoši tika galā, radot spilgtu, funkcionālu dekorāciju, kas patīk bērniem un lieliski kalpojusi visus šos gadus. Līdz ar to kopā ar koncertmeistarēm Ingunu Puriņu un Ināru Vīgneri (1953–2009) un grima mākslinieci Elizabeti Krjučkovu (1922–2011) radās iestudējums, kuru redzējuši bērni veselas paaudzes – 21 gada garumā.

Šajā, no visiem viedokļiem veiksmīgajā, iestudējumā savus pirmos soļus grūtajā operdziedātāja mākslā spēruši 52 jaunie solisti.

Operu dziedājuši 9 Ansīši, 10 Grietiņas, 9 Mātes, 6 Tēvi, 7 Raganas un 16 Smilšu un Rasas vīriņi. To diriģējuši pieci diriģenti, grimu veidojušas četras grima mākslinieces. Patreizējos sastāvus izrādē ievadījuši režisors Uģis Brikmanis un horeogrāfe Regīna Kaupuža, solistus sagatavojušas koncertmeistares Inguna Puriņa un Svetlana Stankeviča, grima māksliniece ir Anda Šteina, bet izrādes gaismu mākslinieks jau gandrīz 15 gadus ir Kristaps Gailis.

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti