Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” par laiku, ko pavadīt kopā ar bērniem, sarunājas Psiholoģe Kristīne Balode, mamma, pasniedzēja cirka skolā Madara Garklāva, vecāku organizācijas mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa Smildziņa, teātra režisors Jānis Znotiņš.
Katram no raidījuma viesiem ir sava pieredze un ģimenes tradīcijas kopā būšanai ar bērniem.
Ingas Akmentiņas Smildziņas ģimenē daudz laika pavada kopā ar ģimeni. “Tas ir stratēģiski plānots laiks, laiku ģimenē plāno, jo nekas nedrīkst vairāk laika paņemt, kā kopā būšana ar bērniem. Būt kopā ar bērniem ne vienmēr ir viegli, bet tas ir kolosāli.”
Kristīnes Balodes ģimenē iztikas minimums kopā būšanai ar bērniem ir liels, jo ģimenei ir pietiekami daudz laika, lai to veltītu bērniem. Arī uz pasākumiem, kur ir pieaugušie, bērni tiek ņemti līdzi.
Madara Garklāva ar bērniem kopā pavada dažas stundas dienā. “Mūsu ģimenei patīk būt kopā.”
Jānis Znotiņš saka, ka kopā ar sievu bērnu audzināšanā apzinās kopā būšanas svarīgumu. “Diemžēl, ir maz laika, bet noteikti kopā visi pārrunājam, kas svarīgs noticis. Par svarīgāko vārdu ģimenes kopā būšanai uzskatu regularitāti.”
Speciālisti uzskata, ka nav nekādu rāmju, kas ir kvalitatīva kopā būšana ar bērnu. Nav nozīmes, ko kopā dara ar bērniem un kad dara, bet svarīgākais ir klātbūtnes sajūta, jo cilvēki ir sociāli.
Laika trūkums daudzām ģimenēm ir ikdiena, tāpēc arī pavisam neliels kopā pavadīts laiks ir svarīgs.
Kopā būšanas ieguvumi ir dažādi, tai skaitā fiziskā kopā būšana ir svarīga, tā dod piederību un drošību. Bieži esot kopā pat nelielu laiku, esam fiziski mierīgāki. Arī pieaugušie bieži kopā nepavada pietiekami daudz laika.
“Visi grib just mīlestību. Darbos tā būtu nedalīta uzmanība, kas otram ļauj justies mīlētam,” domā Kristīne Balode.
Madara Garklāva saka, ka ir iespējams mācīties, kā uzlabot attiecības, tas ir darbs ar ķermeni un to var apgūt pat kursos. “Ir citi veidi, kā būt labā kontaktā, sadarbībā un uzticībā ar bērnu, to var darīt ar spēļu palīdzību.”
“Arī teātra apmeklējums ir kopā būšana. Ja teātrī ir pozitīva pieredze, diena ir piepildīta.
Kopā esot vispirms esam uzmanīgi viens pret otru, vieglāk varam pamanīt un pārvarēt konfliktsituācijas. Kopā darīšana veicina sarunu, ģimene var pārvarēt sarežģījumus,” domā Jānis Znotiņš.
“Pasaule mainās, līdz ar pasauli mainās arī ģimenes koncepts. Tas ir ne tikai apgādāšana un izdzīvošana, bet arī tas, kā kopā piepildām laiku, kādas tam būs sekas,” domā Kristīne Balode. “Arī auklīte var būt laba audzinātāja, ja vecāki nevar veltīt laiku vai ar audzināšanu netiek galā. Ja vecāki apzinās, ka ar kaut ko netiek galā, jāmeklē palīdzība.”
Kopā ar bērnu pavadītās stundas nekur nepazūd. Mazi mirkļi kopā būšanai ir svarīgi.
Latvijas Bērnu labklājības tīkla veiktajā pētījumā par bērnu labsajūtu secināts, ka Latvijai ir viens no starptautiski zemākajiem rādītājiem ģimenes emocionālā atbalsta saņemšanā. Lai gan pētījumā secināts, ka ģimene ir vide, kur bērni jūtas vislabāk, ir vairāki aspekti, kas ir kā trauksmes signāls: 33 % bērnu bieži jūtas uztraukti, 25 % - nomākti, 40 % - garlaikoti, 23 % - dusmīgi, 23 % - vientuļi, 22 % - bēdīgi. Katrs trešais bērns nejūt ģimenes atbalstu, bet katrs piektais - bieži strīdas ar vecākiem. Šie dati apliecina to, ka ir nepieciešams pievērst uzmanību tam, lai bērni tiek pilnvērtīgi aprūpēti un kopā pavadītais laiks būtu kvalitatīvs, kā arī vai viņi saņem nepieciešamo emocionālo atbalstu no ģimenes, vai netiek atstāti novārtā un vientulībā.
Lai veicinātu vecākus pavadīt vairāk laika kopā ar bērniem, Labklājības ministrijas iniciētā projekta „Maziem mirkļiem ir liela nozīme” ietvaros ir izstrādāts informatīvais materiāls, kurā apkopotas 1000 idejas, kā kvalitatīvi pavadīt laiku ar bērniem.
Šo informatīvo e-bukletu var saņemt ikviens interesents, tas ir brīvi lejupielādējams.
