Direktore: Skolēns nav ne lielāks ne mazāks par skolotāju, tikai vēlāk piedzimis

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Lai mājasdarbi būtu pozitīvs process un labs rezultāts, kopā jāstrādā visai skolas komandai un vecākiem. Drabešu Jaunās pamatskolas direktore Kristīne Paisuma šajās brīvdienās kopā ar savu komandu pārskatīs mājasdarbu efektivitātes jautājumus.

Direktore uzskata, ka mājasdarbu pildīšanas procesā svarīgas ir skolēna prasmes strādāt patstāvīgi, tas dos lielāko ieguvumu ilgtermiņā. Izglītība mūža garumā neizraisīs bailes, ja skolā iemācās, kā mācīties.

LSM.LV: Rubriku par mājasdarbiem sākām pēc vecāku ierosinājuma. Bieži mājasdarbu izpildē iesaistās vai ir spiesti iesaistīties vecāki. Kādas ir vecāku funkcijas izglītības procesā?

Kristīne Paisuma: Vispirms vecākam jānodrošina vide. Lai ir krēsls un galds, lampiņa, iekārtota darba vieta, lai tā rosina apsēsties pat tad, ja mājas darbs ir tikai trīs minūtes. Tur nav rotaļlietu. Tas ir mācību centrs. Mazajiem tur var būt alfabēts, glītrakstīšanas piemēri, reizrēķins un citas ar izglītību saistītas lietas. Vide palīdz organizēt mācību procesu.

Vēl vecāku ziņā ir laika plānošana. Pieaugušie ir tie, kas plāno laiku. Ja braucam uz skolu 30 minūtes, tad varam aizrādīt bērniem, lai ir klusums automašīnas aizmugurē, bet varam visi kopā atkārtot krievu valodā vārdiņus. Ja vairāki bērni, tad viņi kopā strādā, ja viens bērns, tad tajā spēlē piedalās vecāki un bērns. Tad pēc mūsu (vecāku un bērnu) darbadienas satiekamies, lai plānotu un kopā vadītu atlikušo dienu, kurā ir vieta arī mājasdarbiem.

Vecākiem jāsaprot, ka bērns līdz pamatskolas beigām nespēj vizualizēt, viņš nespēj saprast abstraktas lietas. Var likt kārtīgi sakārtot istabu, tas nestrādās.

Formulējiet, kas ir pareizi sakārtota istaba, kas ir pareizi saplānots laiks!

Kā bērns var saplānot tos mājasdarbus, kas būs rīt, vakara treniņa laikā? Ar savu paraugu, savu pieredzi vecāki var palīdzēt.

Mājasdarbu pildīšanā noder laikrādis – parasts pulkstenis, smilšu pulkstenis, piemēram 10 minūtes tikai matemātikai, nākamās 10 minūtes latviešu valodai. Var iekārtot mapītes katram priekšmetam, lai organizētu darbu.

Motivācija ir arī vecāku atbalsts, mazie novērtējumi, tie ir vajadzīgi.

Svarīgākais ir bērna iekšējā motivācija. Tīņiem vajag iekšējo izaicinājumu. Marija Montesori rosināja bērnus veikt individuālos projektus. Mums ir projekti, tad kāpēc šobrīd 9.klašu ekonomikas projektos nav reāli pieteiktu uzņēmumu?

Teici, ka mājasdarbu mērķis ir pozitīvs process un labs rezultāts. Kā mājasdarbu sistēma strādā Tavā skolā?

Mūsu sākumskolā ir iekšējais normatīvais dokuments, kas reglamentē kopējo mājasdarbu apjomu, pirmajā klasē 40 minūtes, citās vairāk. Tas ir labi strādājis, nesis rezultātus, bet tas ir skolotāja viedoklis, ne vecāku. Bet tad 40 minūtes pārvēršas pusotrā stundā. Man jānoskaidro, kāpēc bērns, veicot mājasdarbu, neiekļaujas 40 minūtēs. Bērns neprot mācīties vai katrs skolotājs sev rezervē 40 minūtes?

Vecāki gribētu, lai pirmajā klasē vispār mājasdarbu nav. Es tā negribētu.

Manā komandā ir skolotāji, skolēni, vecāki. Jebkuru lēmumu pieņemot, jāieklausās visos posmos, tāpēc brīvlaikā būs kopā sanākšana, tad skaidrosim, kas ir efektīva mācību stunda, stundas daļas, atgriezeniskā saite. Kad sapratīsim stundas uzbūvi, tad sapratīsim, cik liela daļa šajā procesā ir mājasdarbi.

Mums jādiskutē arī par metodēm.

Piemēram, bērns par mājasdarbiem saņem ieskaiti, par visa vakara darbu tikai ieskaiti! Un uzreiz skolotājs gāž virsū jaunu mājasdarbu.

Viena daļa Drabešu Jaunās pamatskolas skolēnu dzīvo internātā, pedagogi uzdod mājasdarbu ne tikai bērniem, bet arī sev vai saviem kolēģiem. Jums ir priekšrocība, neizejot no skolas, saprast, kā darbojas mājasdarbu sistēma.

Interneta audzinātāji ir vecāku pozīcijā, tikai ar pedagoģisko izglītību. Vecākiem tās bieži nav. Vecāki ir izcili ķirurgi, būvdarbu vadītāji, viņiem ir cita misija šajā dzīvē. Jā, ir arī konfliktsituācijas – internāta audzinātājs saņem aizrādījumus par sliktu darbu.

Nevar likt atbildību uz vecāku pleciem izglītībā. Vecākiem tā jāuzņemas un jāsaprot, nezinot – kā to darīt?

Pedagogi liek justies vecākam vainīgam, ja viņš nav bērna vietā pietiekami kvalitatīvi izšuvis sedziņu!

Bet ir jau arī problēmas ar mājasdarbiem – bērns vakarā atnāk no treniņa, un viņam eseja ir jāraksta. Mīļie cilvēki, kā lai šajā vakarā es dabūju iedvesmu uzrakstīt pārspriedumu par dzīves jēgu. Es gribu to izdarīt. Gribu. Tā labā griba jau man ir, bet tīri tehniski es to nevaru veikt, jo kvalitāte būs slikta.

Izglītībā gaidāmas pārmaiņas, pamazām ieviesīs kompetenču pieeju mācību saturā . Vai Tu tici, ka būs labākas pārmaiņas izglītības procesā? Runājot par motivāciju – vai gaidāmās izmaiņas ir motivācija?

Ja pedagogs noticēs idejai, motivācija būs. Ja ne, būs ļaunums. 20 – 30%, iespējams, no skolas aizies.

Viņiem būs salauzts mūžs, jo šis pedagogs līdz šim ir ticējis, ka visas pareizās atbildes zina tikai pedagogs, zina, ka laba stunda ir tā, kas ir novadīta pilnīgā klusumā, labs skolēns ir tas, kurš 40 minūtes nosēž, salicis rociņas.

Daudzi pedagogi jaunumus nepieņem, tā arī saka – “man trīs gadi līdz pensijai, mani tas neskars.” Tas skolotājs ir ielēcis visos kursos, savācis visus sertifikātus, tagad ies pensijā. Labi, bet kas strādās ar tiem skolotājiem, kam līdz pensijai septiņi gadi?

Mūsdienās izglītībai ir jābūt izaicinājumam, es nezinu vai šis ( VISC piedāvātais projekts ) ir 100% pareizais, bet viens no ceļiem. Kad skolotāji dzird vārdus “kompetencēs balstīta”, tad viņi jau saraujas.

Pārmaiņām ir jābūt. Mēs nedrīkstam tik ļoti trīcēt par matemātikas olimpiādes rezultātiem, tagad tas ir vienīgais kritērijs, kā mēs vērtējam pedagogu.

Skolas reitingi tiek vērtēti pēc olimpiāžu rezultātiem! Tad aizveram tās skolas ciet!

Vai mājasdarbu sistēmas sakārtošanai palīdzētu kādi noteikumi vai normatīvie akti? Tas varētu atvieglot pedagogu un vecāku darbu?

Mājasdarbu problēmu nevar sakārtot no ārpuses ar nolikumiem, rīkojumiem vai likumiem. To jādara pašai skolai. Tas ir kopīgi darāms darbs. Jārunā par metodēm, lai saprastu, kā to var sakārtot.

Bieži dzirdams aizvainojums, pāri darījums, emocijas vērstas pret skolu un skolu sistēmu. Varbūt Valsts izglītības satura centrs var organizēt kursus, saprast, kas šajā procesā strādā, no kā atteikties. Tomēr sākumā jānoskaidro, kas ir skolotāju raksturojošie lielumi. Nelaime, ka bieži skolotājs nav procesa dalībnieks, bet vērtētājs. “Es uzdevumu dodu, tad savākšu un vērtēšu, jūs man te kalposiet!” Jābūt attieksmes maiņai pret skolēniem, kas uzticēti skolotājiem. Katram skolotājam jāsaprot, kāpēc strādā skolā. Skolēns nav ne lielāks,  ne mazāks par skolotāju, viņš ir tikai vēlāk piedzimis. Tā ir tā pozīcijas maiņa - kompetencēs balstīta, jēgpilna, ne abstrakta mācīšanās. Tas palīdzēs saprast, piemēram, ka man matemātika palīdz domāšanas procesā. Ne tikai tad, kad es ieeju veikalā. Dažkārt mēs nezinām - kāpēc?

Tikko pedagogs ir diriģents klases priekšā, tad atbildība ir tikai diriģentam.

Bet, kolīdz būs bērncentrēta izglītība, tad tā ir līdzatbildība, tai skaitā citu pedagogu līdzatbildība un prieks – re, kā mēs te kopā iemācījām tam bērnam burtu A uzvilkt!

Tu esi tikko sākusi strādāt, tici, ka Tev izdosies?

Daļa skolotāju domā tāpat, kā es, daļa citādi, bet arī viņi vēl nezina, kas būs ar jaunajām izglītības izmaiņām. Viņi ir nobijušies.

Es ticu, citādi es nebūtu aizbraukusi uz citu novadu dzīvot. Man ir redzējums un sapratne, kā pa posmiem veikt izmaiņas skolā.

Direktors ir tas, kas sadedz lāpas un saliek takas mežā. Komanda, kas notic, ir svarīga, lai viss izdotos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti