Vispirms bērnam jāizstāsta, kas ir ārkārtas situācija. Lai to vieglāk izprastu, ir svarīgi, lai jau mazotnē bērni mācās uzticēties savām sajūtām.
Vecāki var skaidrot, ka bērnam jāieklausās sajūtās - kad un no kā ir bailes, trauksme, nedrošība, neuzticēšanās. Parasti tās signalizē, kad ir brīdis, ka jāmeklē palīdzība, pasaka priekšā, ka kaut kas nav kārtībā.
Ārkārtas situācija ir jebkurš brīdis, kad bērns nespēj tikt galā ar notiekošo, ir nobijies, apjucis, nezina, kā rīkoties vislabāk, un viens nevar pieņemt lēmumu.
Uzmanību jāpievērš ne tikai kādiem īpašiem notikumiem, kuros bērns saskatīs briesmas, bet arī sadzīves situācijām, kurās bērns var nonākt negaidīti. Šīs situācijas vecāki bērnam var nosaukt, tas palīdzēs izprast situācijas, kurās var būt nepieciešama palīdzība.
Piemēram:
- ģimenes locekļi vai auklīte nav ieradušies apsolītajā laikā,
- bērns ir pazaudējis dzīvokļa atslēgu,
- bērns mājās ir viens un ir ļoti nobijies,
- bērns mājās ir viens, kāds cenšas iekļūt dzīvoklī,
- pasliktinājusies bērna veselība vai gūta trauma,
- noticis negadījums dzīvoklī ar ūdenssistēmu, elektrību vai ko citu,
- bērns ir apzagts,
- bērns ir apmaldījies,
- telefons ir izlādējies,
- kāds svešinieks aicina doties līdzi vai piedāvā dāvanas un saldumus,
- cietis kāds no draugiem vai rotaļu biedriem,
- bērns redz kādu, kurš ir bezpalīdzīgs pagalmā, uz ielas, parkā, sabiedriskās vietās un telpās.
Bērns nezina, kas ir bīstami, kamēr kāds to viņiem nepaskaidro vai pats nepiedzīvo šādas situācijas. Bērns, kurš nekad nav piedzīvojis līdzīgas situācijas, nevar izvērtēt notiekošā svarīgumu.
Vecākiem regulāri jāpārrunā ar bērniem iespējamie riski un rīcība ārkārtas gadījumos, stāstot (bet ne biedējot) par dažādām situācijām; mazi bērni šādas situācijas nevar iztēloties paši.
Pastāstiet bērnam, ka jebkurš cilvēks – gan bērni, gan pieaugušie - var nonākt situācijās, kad pašiem nav zināšanu, iespēju vai pieredzes, kā rīkoties, un tad nepieciešama citu palīdzība.
Tāpēc ir svarīgi modelēt dažādas situācijas un rīcību atbilstīgi situācijai. Katrā no šādām situācijām izrunājiet darbības scenāriju, ko bērns dara – zvana vecākiem, glābējiem, kaimiņiem, sauc palīgā, pievērš apkārtējo uzmanību utt.
Bērnam jāzina, ka var gadīties, ka situācija, kura viņam likusies draudoša vai bīstama, patiesībā tāda nav. Tas nekas. Tad var tikai priecāties. Par to viņu nesodīs.
Bērnam jāzina, ka neviens viņu nevainos viltus trauksmes celšanā, jo tikai speciālists vai pieaugušais var izvērtēt situācijas bīstamību.
