Sarunā par bērniem publiskā pasākumā Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” piedalās Līga Neilande, kura strādājusi dažādās bērnu atrakciju vietās, psiholoģe Amanda Zariņa un mamma Paula Roze.
Līga Neilande par ierakstu soctīklos skaidro, ka bijusi darbadiena “Stūra mājā”, kur 30 cilvēku grupai viņa vadījusi ekskursiju, stāstot par seniem notikumiem. Ekskursantu grupā bija cilvēki, kuri uz Latviju braukuši speciāli, lai apmeklētu “Stūra māju”, bija ieradušies arī vietējie apmeklētāji ar maziem bērniem, kuri sāka niķoties, mētāt eksponātus. Māmiņa neko nedarīja, lai bērnu nomierinātu un situāciju izmainītu. “Kāda sieviete sāka raudāt, jo viņa bija braukusi ļoti tālu, lai apmeklētu muzeju. Tāpēc radās jautājums par to, vai vecāki padomā, pirms izvēlēties pasākumus, kurus apmeklēt kopā ar bērniem,“ stāsta Līga.
“Šādās situācijā mammai ir jāreaģē uz bērna rīcību,” domā Līga Neilande.
Paula Roze ir divu mazu bērnu mamma, kura pasākumus apmeklē kopā ar bērniem, koncentrējoties uz to, lai bērniem būtu interesanti un diena ar ģimeni kopā tiktu pavadīta interesanti.
“Svarīgākais – izvēlēties pasākumu, kur bērniem būtu interesanti. Pieredze rāda, ka niķus bērnam rada garlaicība. Klasiskās mūzikas koncertā pieaugušie ne vienmēr klausās ar aizrautību, kur nu vēl bērni. Ar bērniem kopā ir cita veida atpūta. Mums ir paveicies, jo mums ir stipra ģimenes atbalsta sistēma, kurai varam uzticēties, atstājot bērnus,” par savu ģimeni stāsta Paula.
Kā pazīt vietas, kuras ir piemērotas maziem bērniem. Burzma, alkohols, vēlas vakara stundas, pārtinamo galdu trūkums un citi aspekti, kuri rāda, ka pasākums nav bērniem domāts.
Psiholoģe Amanda Zariņa domā, ka jautājums ir sarežģīts, jo pastāv daudz iemeslu un likumsakarības, kāpēc bērni niķojas pasākumos. Viens no būtiskākajiem faktoriem – bērna vecumposms un attīstības stadija. Vecākiem jābūt gataviem, ka zīdainītis muzejā var sākt raudāt, vecākiem jāizvērtē, vai jāiet uz rokkoncertu, kur ir piedzēruši onkuļi. Emocionālā drošība un fiziskā drošība atbilstīgi bērna vecumam un vajadzībām – tas ir svarīgi vecākiem.
Bērnu nevar turēt prom no visa, ko vecāki dara, piemēram mammas izlaidums vai kāzas. Pasākumus kopā ar bērniem var izplānot, bet nekad nevar paredzēt, kā bērns reaģēs un uzvedīsies.
Psiholoģe skaidro, ka būtisks un noteicošs faktors ir bērna temperaments un vecumposma atbilstība pasākumam. Vecākiem jābūt gataviem ievērot citu cilvēku tiesības, ja nepieciešams, kopā ar bērniem no pasākuma jāiet projām.
Svarīgs pasākumos ir ģimenes atbalsts. Pasākumā, kur vecāki ierodas ar maziem bērniem, jābūt rezerves variantam, drošības spilvenam – kāds ar bērniem aiziet pastaigāties, iedod padzerties, nomierina.
Vienmēr ir žēl, ka vecāki nereaģē, ja pasākumos bērns niķojas. “Pasākumu organizatoriem būtu jāpasaka vecākiem, kuru bērni pasākumos trokšņo, kā viņi jūtas, nav korekti vecākus audzināt par bērnu uzvedību, bet stāstīt par savām sajūtām ir korekti,“ stāsta psiholoģe.
Liepājas cietums, Spēlmaņa nakts balva, opera, dzejas lasījumi, klasiskās mūzikas koncerti un citi pasākumi, kuros jāpārdomā par bērnu klātbūtni pasākumos, izvērtējot repertuāru un bērna temperamentu, jo dažas situācijas liek justies tiešām nelāgi gan vecākiem, gan bērniem, gan visiem pārējiem.
Sabiedrība bieži ir neiecietīga. Psiholoģe Amanda Zariņa saka, ka bieži mūsu sabiedrība ir iecietīgāka pret dzīvniekiem nekā pret maziem bērniem.
Ir pasākumi un vietas, kuros ir īpaši domāts par bērniem. Vecākiem ir jāuzņemas atbildība par apmeklējamo pasākumu izvēli.
