Viņš uzsvēra, ka Latvija zaudēs ne tikai prestiža ziņā, ja valdība neakceptēs miljona eiro piešķiršanu Latvijas kļūšanai par EKA dalībvalsti.
Latvija zaudēs arī iespēju līdzdarboties pētījumos par ūdens kvalitāti, lauksaimniecību un mežsaimniecību. Slavinskis aicināja apzināties, ka kosmoss nav kaut kas abstrakts un neracionāls. Tieši otrādi – tam var būt praktiska jēga dažādās sfērās.
Slavinskis skaidro - ja savulaik valstis cīnījās par pieeju jūrai un jaunu zemju apgūšanu, tagad tās valstis cīnās par izeju uz kosmosu.
Turklāt Igaunija jau šobrīd materiāli ir ieguvusi vairāk, nekā tā ir iztērējusi, akcentēja pētnieks.
Arī Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Kalvis Salmiņš uzsvēra, ka dalība EKA projektos būtu liels pienesums Latvijas tautsaimniecībai un atmaksātos arī finansiāli.
Tikmēr Saeimas deputāts Jānis Vucāns (ZZS), kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītāja Agrita Kiopa uzsvēra, ka Latvijas iespējas piedalīties EKA zinātniskajos projektos šobrīd ir ierobežotas.
Vucāns atzina, ka miljons eiro nav liela summa un to varētu atrast, taču Saeimā šim jautājumam neesot politiskās gribas. Arī premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”), ar kuru Vucāns runājis, esot izturējusies rezervēti.
Savukārt Kiopa akcentēja, ka valsts aizvien ir ekonomikas pēckrīzes stāvoklī. Tādēļ tā, iespējams, nevarēs atļauties ieguldīt miljonu eiro Latvijas kļūšanai par EKA dalībvalsti. IZM esot uzsvērusi, kādas būs sekas, ja Latvija nepiedalīsies kosmosa pētniecībā un to no valdības neesot slēpusi, taču jārēķinās, ka lēmums par dalību EKA var būt negatīvs.
Bija plānots, ka valdība par miljona eiro piešķiršanu Latvijas dalībai EKA varētu lemt otrdien. Tomēr tagad lēmums ir pārcelts izskatīšanai nedēļu vēlāk.
