Pēc viņa teiktā, ar mākslīgā intelekta attīstību zinātnieki mēģina radīt ko līdzīgu cilvēkam.
"Dublicēt, atkārtot to, ko dara cilvēks. Datoram pašam tajā bleķa kastē un mikroshēmām iztēle jau kā tāda nepiemīt.
Iztēle piemīt tiem pētniekiem, programmētājiem, valodniekiem un citiem, kas ir iesaistīti šajā daudznozaru disciplīnā. Tā ir tā viņu iztēle, ko varētu iemācīt šim datoram," skaidroja Grūzītis.
Zinātnieks atzina, ka viņa mērķis nav uztaisīt cilvēka līdzinieku vai dubultnieku, bet izveidot kādas "gudras" sistēmas, kas spētu izdarīt gana komplicētu darbu, atslogojot cilvēku no rutīnas darbiem un dodot viņam vairāk laika nodarboties ar radošākām lietām.
Piemēram, dators var pārskatīt liela apjoma tekstus, lai atrastu "kādas adatiņas tajā siena kaudzē". "Kad atradis tās adatiņas, tad tās mēs tālāk skatāmies ar savu cilvēka intelektu," klāstīja Grūzītis.
Jautāts, vai mākslīgais intelekts aizstās cilvēka darbu, Grūzītis atzina, ka tehnoloģijas jau kādu laiku palīdz cilvēkam rutīnas darbos. "Sākumā cilvēkiem pašiem bija jāskaita ar skaitāmajiem kauliņiem. Tad parādījās kalkulators, dažādas grāmatvedības programmas."
"Kaut kādā ziņā cilvēka funkcija tiek pārņemta, bet, vai tāpēc cilvēks kļūst lieks?" vaicāja laboratorijas vadītājs.
Mākslīgā intelekta laboratorija februārī atzīmējusi savu 25 gadu jubileju. Laboratorija ir viena no nozīmīgākajām organizācijām Latvijā, kas nodarbojas ar pētījumiem datorlingvistikā un valodu tehnoloģijās.
