Zinātnieki prognozē zinātnes finansējuma pārrāvumu

Zinātnieki prognozē nozares naudas plūsmas pārrāvumu nākamā gada sākumā. Šobrīd noslēdzas četru gadu valsts pētījumu programmas, bet nākamais konkurss vēl nav izstrādāts.

Zinātniekiem samaksu valsts starpprojektu laikā būtu jānodrošina ar bāzes finansējumu, taču tas arvien ir krietni par zemu. Tikmēr Izglītības ministrija aicina attīstīt valsts pētījumu sistēmu, kuru finansē un arī pētījumus pasūta nozaru ministrijas, kas arī palielinātu kopējo finansējumu.

Daudziem zinātniekiem jaunais gads būšot jāsagaida ar naudas plūsmas pārrāvumu līdz pat pusgada garumā, norāda Zinātņu akadēmijas vadītājs Ojārs Spārītis. Šogad noslēdzas iepriekšējo četru gadu valsts pētījumu programmas, un jauni konkursu uzsaukumi parādīšoties pēc daudziem mēnešiem.

Taču tikai ar niecīgo pamata bāzes finansējumu zinātnes institūtiem jau gadiem darbiniekus atalgot ir neiespējami. Nozare par problēmu runājusi jau pavasarī valdības Pētniecības un inovāciju padomē, kur it kā jau spriests par risinājumiem kā naudas caurumu lāpīt, stāstīja Spārītis

“Zinot, ka šo līdzekļu ir par maz, mēs esam savdabīgā ķīlnieku situācijā ministrijas neizdarības dēļ. Nauda, kas gada sākumā pietrūks, par to zinātnieku nozarē ir runāts jau iepriekš. Tāpat 10. maijā pie premjera Pētniecības un Inovāciju stratēģiskās padomes sēdē spriedām par shēmām, kurā varētu esošās programmas pagarināt 2018. gadā. Tādējādi nodrošinot elementāru sociālo spilvenu zinātniekiem, jo jaunās programmas un konkursi vēl nav pat izstrādāti. Ja tas netiks darīts, tad naudas pārrāvums izveidosies realitātē,” brīdināja Spārītis.

Šonedēļ zinātnieki pulcējās arī uz diskusiju par finansējuma problēmām. Agroresursu un ekonomikas institūta direktora vietniece Zinātniskajā darbā Viktorija Zaļūksne, iezīmējot esošo situāciju, stāstīja, ka ar pieminēto finansējuma pagarinājumu institūti jau bija rēķinājušies, un asās diskusijas tagad radušās, jo sarunas inovāciju padomē Izglītības ministrija un nozare dažādi interpretējušas.

Izglītības un zinātnes ministrija gan noliedz, ka pētniekiem solīta nauda, pagarinot esošās valsts pētījumu programmas. Tāpēc zinātnes departamenta vadītāja Agrita Kiopa norāda, ka iepriekšējās valsts programmas noslēdzas šogad - summas ir līgumos un pētījumiem jābūt teju noslēgtiem.

Vienlaikus ministrija aicina turpmāk zinātnes pētījumu atbalstu piesaistīt no nozaru ministrijām, tādējādi mainot kārtību, ka aktuālos pētījumus piesaka paši zinātnieki uz kārtību, kurā tieši tautsaimniecības nozares pieprasa un pasūta pašus nepieciešamākos pētījumus.

“Mēs esam paredzējuši fundamentāli lietišķo pētījumu īstenošanai 9,5 miljonus eiro, kas ļaus palaist normāla izmēra konkursu dažādās pētniecības nozarēs. Tāpat valsts pētījumu kategorijā ar Ekonomikas ministriju palaidīsim jaunu programmu enerģētikā, būs starpnozaru programma arī letonikā un jauna programma latviešu valodā. Mēs arī aicinām visas pārējās nozaru ministrijas domāt par budžetiem zinātnei,” sacīja Kiopa.

Ekonomikas ministrija paredzējusi enerģētikas jautājumu pētniecībai novirzīt 2 miljonus eiro, ko bija plānots skatīt arī šonedēļ valdībā, taču jautājums atlikts.

Valdības sēdē zinātnieki kārtējo reizi izteica bažas par nākotnes finansēšanas sistēmu un arī nozaru ministrijas pagaidām par pētījumu finansēšanu nerunā.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Krūmiņa piebilda, ka samilzušās problēmas zinātnē ir niecīgais bāzes finansējums. Taču kopumā jaunie zinātnieki gan piekrīt Izglītības ministrijai, ka esošā projektu finansēšanas sistēma ir jāreformē, nevis šobrīd jāpagarina iepriekšējās valsts pētījumu programmas.

Kopumā konkursa kārtībā piešķiramais finansējums pētniecībai nākamgad plānoti 14 miljoni eiro, kas ietver gan valsts pētījumu programmas, gan fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus. Tikmēr bāzes finansējums 2018.gadā plānots 27,7 miljonu eiro apmērā.  

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti