Pagājušajā gadā “Adobe” prezentēja savu topošo produktu “VoCo”. Tajā var augšupielādēt 40 minūtes, piemēram, ar Valda Dombrovska runu 2010.gadā. Mašīnmācīšanās algoritms izanalizē Valda Dombrovska balsi, vārdu izrunu un desmitiem citu detaļu. Tad lietotājs var uzrakstīt jebkādu tekstu, ieskaitot vārdus, kurus Dombrovskis runā nekad nav teicis, piemēram, “man garšo lakrica”.
Iztēlojies Krievijas prezidenta Vladimira Putina Jaungada uzrunu, un Putins pēkšņi sāk vaikstīties un dīvaini smaidīt. Šādu video ir radījusi “Face2Face” programma, kuru ir izstrādājuši ASV un Vācijas zinātnieki. Tā reālā laikā pārnes sejas kustības no aktiera, kuru filmē kamera, uz jau esošu, piemēram, Putina vai Trampa video.
Tikmēr Vašingtonas Universitātei ir programma, kura no 14 stundu video ir iemācījusies Obamas mīmiku. Tagad tai var iedot jebkuru audio un izskatīsies, ka Obama to saka.
Tas viss šobrīd vēl neizskatās pārliecinoši, bet tas ir tikai laika jautājums.
Sintezējot skaņu un video, nākotnē būs iespējams radīt maldinošus video, kurus cilvēka acs un auss nespēs atšķirt no īstiem.
Turklāt tas nozīmēs, ka varēs apšaubīt arī īstu video autentiskumu, tos nodēvējot par viltojumiem. Atpazīt viltotus audio un video varētu palīdzēt gan speciāli šim mērķim radīti algoritmi, gan metadatu vai koda iestrāde video un audio failos, kas norāda, kur un kad šis video uzņemts.
“Tāda situācija jau ir ar tekstu.
Vienīgais veids, kā būt pārliecinātam [par ziņas patiesumu] - tev ir jāuzticas avotam.
Tas pats notika ar fotogrāfiju. Un tagad tas notiks ar video un audio. [...] Tu varēsi uzticēties tikai ziņas avotam,” saka futurologs un bijušais “Wired Magazine” redaktors Kevins Kellijs.
Šobrīd vēl nav skaidrs, kad tieši šīs tehnoloģijas nonāks patērētāju rokās un kāds centīgs klikšķu mednieks Rumānijā varēs radīt video, kurā Džordžs Soross saka, ka nopircis kādu konkrētu Latvijas partiju. Šādas viltus ziņas varētu ietekmēt pasaules līmeņa politiskos procesus.
