Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem izdevies izstrādāt programmatūru, kas hidroelektrostacijās un termoelektrocentrālēs ļaus efektīvāk saražot elektrību. Efektīvāk nozīmē lētāk.
Elektrības cenu nosaka biržas tarifs, savukārt elektrības ražotājiem jāzina, cik un kurā brīdī elektrība ir jāpiegādā, lai tās nav par daudz vai par maz. Ir jānodrošina nevainojams balanss. Jo precīzāk tiek prognozēts pieprasījums, jo gudrāk var izmanto hidroelektrostacijas un termoelektrocentrāles, lai konkrētajā laika brīdī saražotu nepieciešamo enerģijas daudzumu, vienlaikus lieki nedarbinot iekārtas tad, kad tas nav nepieciešams. Tādējādi elektrība tiek saražota lētāk un par visizdevīgāko tarifu biržā.
“Ļoti svarīgi ir nodrošināt nepārtrauktu elektroenerģijas bilanci sistēmā. Saražotās elektroenerģijas daudzums ir vienāds ar patērēto elektroenerģijas daudzumu. Mūsu izstrādātais rīks palīdz nodrošināt sistēmā šo enerģijas līdzsvaru, ļaujot samazināt izmaksas, kas rodas elektroenerģijas balansēšanai,” stāstīja RTU Enerģētikas institūta pētnieks Kārlis Baltputnis.
Šīs programmas ir plānošanas inženieru atbalsta programmas. Tās palīdz viņiem pieņemt lēmumus. Piemēram, izdomāt, kā nākamajā dienā darbināt hidroelektrostacijas, kādu piedāvājumu iesniegt “Nordpool” tirgū.
Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas fakultātē izstrādātā programmatūra vērtē laika apstākļus, prognozē ūdens spiedienu, svārstības un vēl daudzus citus faktorus, ļaujot paredzēt, kādi darbības režīmi elektrības ražošanas iekārtām konkrētajā brīdī būs visefektīvākie.
“Pārvadu sistēmas operators visu laiku pieregulē saražotās enerģijas daudzumu, nepārtraukti seko līdzi tam reālajā laikā un palielina vai samazina, lai līdzsvars būtu nepārtraukti. Līdz šīm šo balansēšanu dispečeri veica manuāli, bet mēs izstrādājām rīku, kas šo darbību palīdzēs automatizēt,” skaidroja Baltputnis.
Vadoties no īpaša algoritma, programma dispečeriem piedāvās priekšlikumus, kā tehnikai visefektīvāk strādāt nākamajās dienās. Programmatūras izstrāde un testēšana notikusi sadarbībā ar uzņēmumiem “Latvenergo” un “Augstsprieguma tīkls”. Ieguvumi no šīs programmatūras nākotnē varētu atspoguļoties mūsu rēķinos.
