4. studija

Drozofilas jeb augļu mušiņas: bīstamas vai tikai kaitinošas?

4. studija

Kādus dārgumus Latvijā var atrast ar metāla detektoru?

Vai Latvijas Zinātņu akadēmijā strādā zinātnieki?

Raidījuma eksperiments: Zinātņu akadēmijas namā dziednieku vairāk nekā zinātnieku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) ēka ir izcila padomju laika būve, savulaik pirmā augstceltne Latvijā. Tā celta 10 gadus. Sākotnēji ēka projektēta kā Kolhoznieku nams, pēc tam 21 stāvu augstais nams nodots Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas rīcībā. Savulaik šeit strādājuši spēcīgākie prāti dažādās zinātnes jomās. Taču patlaban Zinātņu akadēmijas telpās atrodas 113 dažādi uzņēmumi. LTV raidījums "4.studija" devās ekspedīcijā, lai izpētītu, vai šie uzņēmumi ir saistīti ar zinātni.

Augstceltnē savu uzņēmumu biroju telpas noīrējuši dažādi uzņēmumi, piemēram, Latgales priekšpilsētas tirdzniecības centrs, ēkas 10.stāvā vairākas telpas aizņēmusi labdarības organizācija, tāpat šeit vietu atraduši dziednieki. Arī SIA "Alfa līzings" nenodarbojas ar zinātni un kā savu jomu izvēlējies nekustamos īpašumus. 

LTV raidījums "4.studija" ekspedīcijā turpināja LZA ēkā meklēt zinātniekus. Taču redakcijas „Zintnieks” pārstāve arī noliedz saistību ar zinātni: "Mums ar zinātniekiem nav nekāda sakara, mums tikai ar dziedniecību. Pie mums ir tikai dziednieki."

Tomēr izdodas vienu zinātnieku atrast. "Zinātņu akadēmija oficiāli jau kā tāda zinātniskās tēmas neatrisina. Es paliku šeit no Ventspils radioastronomijas centra. Man liekas, ka vairums ir pie universitātes, vēsturnieki, cik es zinu, literāti, - es nezinu, kur viņi ir tagad formāli pievienoti," stāsta zinātnieks Edgars Bervalds.

Latvijas Televīzija novēroja, ka ne visos akadēmijas stāvos ir veikts mūsdienīgs remonts. Piemēram, ceturtais, kas izrādās tehniskais stāvs, vairāk atgādina noliktavu, tur atrodas padomju laika mēbeles. Putekļi liecina, ka tās sen neviens nav izmantojis.

Seko īsa intervija ar kādu Zinātņu akadēmijas tehnisko darbinieku Jāni:

- Labdien! Mēs no Latvijas televīzijas, meklējam zinātniekus.
- Zinātniekus?
- Jā!
- Jums jāiet ir uz otro stāvu. Tur viņi ir pulcējušies.
- Bet ēka taču ir liela, citos stāvos nav?
- Citos stāvos ir šur tur, bet galvenie zinātnieki ir pulcējušies prezidijā.
- Nav par maz?
- Kādreiz bija vairāk. Tagad sadalījušies. Daži institūti aizgājuši pie Universitātes, tie vairs nav pie Zinātņu akadēmijas.

Pēc nelielās ekskursijas var secināt - Zinātņu akadēmijā tik tiešām ir maz uzņēmumu, kuros strādātu zinātnieki.

Tikpat labi šo ēku varētu saukt arī par Kolhoznieku namu, jo arī kolhoznieki šeit nebūtu atrodami.

Arī pats Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis neslēpj, ka šobrīd augstceltnē patiešām ar zinātni saistītu uzņēmumu un cilvēku ir ļoti maz.

Pēc 1992.gada, kad jaunajai Latvijas valstij vajadzēja piedzīvot ekonomiskas transformācijas, arī  tas atspoguļojās - zinātnes struktūras pārveidojās ne uz to labāko pusi. Sabrūkot vienai ekonomiskajai sistēmai, cieta arī ar to saistītās zinātniskās struktūras. Līdz ar to šī ēka, kas ir bijusi pilna kopš tās uzcelšanas brīža ar zinātniskiem institūtiem, samazināja savas platības, pārcēlās uz augstskolām, un zinātniskā darba funkcija šajā ēkā ir samazinājusies ļoti kritiski," stāsta LZA prezidents Spārītis.

Akadēmijas nams kopumā ir teju 14 tūkstošus kvadrātmetru plašs. Un tikai puse telpu izmantojama lietderīgi, piemēram birojiem. Augstceltnē ir daudz koridoru un konferenču zāļu. Piemēram, koncertzāle vien aizņem vairāk nekā divarpus tūkstošus kvadrātmetru.

Tāpēc, zinātniekiem aizejot, nolemts piepelnīties, un, lai segtu saimnieciskos izdevumus, telpas tiek izīrētas jebkuram gribētājam.

"Atceros, ka es parakstīju pavēli pirms pāris gadiem un tas bija latu izteiksmē, tā svārstījās no vislētākajām, kas ir četri lati, tātad septiņi eiro par kvadrātmetru, līdz 10 eiro par kvadrātmetru, kas vērtējama kā ekskluzīva biroju telpa pilsētas centrā, kur bankas, advokātu biroji, šīs telpas spēja īrēt," pavēstīja Spārītis.

Zinātņu akadēmija finansu apsvērumu dēļ šobrīd pārvērtusies teju par biznesa centru un diemžēl atliek secināt, ka šajā namā ar zinātni saistītu cilvēku ir ļoti maz. Zinātnieks Edgars Bervalds atzīst, ka zinātniskais darbs ēkā nenotiek un no tā palicis tikai nosaukums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti