1957. gadā, apvienojoties trīs Latvijas Zinātņu Akadēmijas laboratorijām, tika izveidots Organiskās sintēzes institūts. Šeit tapa organiskās ķīmijas, molekulārās bioloģijas un bioorganiskās ķīmijas pētījumi, bet jau drīz par būtiskāko darbības virzienu kļuva jaunu zāļvielu radīšana.
Šajā laikā institūts kļuvis par vienu no augstāk novērtētajām zinātniskajām institūcijām valstī un arī sasniegumu saraksts garš.
Līdz šim šajās laboratorijās radītas vairāk nekā 70 jaunas zāļu vielu iegūšanas tehnoloģijas un 18 oriģināli ārstniecības līdzekļi. To vidū zināmākais ir meldonijs jeb mildronāts.
“Pētot meldonija darbības mehānismus, mēs esam nonākuši līdz situācijai, kad beidzot Latvijā ir radies jauns zāļu kandidāts un, ja viss notiks tā, kā mēs to gribētu, tad vēl šogad “Grindex” sāks pirmo klīnisko pētījumu šai jaunajai vielai,“ stāsta Pugovičs.
„Un tas būs pirmais gadījums, kad Latvijā no idejas līdz klīniskajam pētījumam visas zāļu vielas atklāšana un attīstība ir notikusi šeit, uz vietas, izmantojot mūsu pašu resursus,“ sacīja institūta direktors.
Institūts otrdien noslēdz vairākus gadus ilgušu 4,7 miljonus eiro vērtu ES projektu “Innovabalt”, kas institūta izaugsmei deva jaunu uzrāvienu.
“Mēs pirmkārt tikām pie iespējas rekrutēt sev vajadzīgos speciālistus, kas mūs iemācītu strādāt ar tām metodēm, kuras mēs domājām, ka mums vajag,“ saka Pugovičs.
„Mēs ieguvām iespēju nedaudz papildināt savu zinātniskās aparatūras parku. Pats, pats galvenais - mēs esam šobrīd situācijā, ka institūtā ir atgriezušies seši Latvijas izcelsmes zinātnieki, kas pēc savu maģistra studiju beigām vai pēc doktora studiju beigām bija aizbraukuši strādāt uz ārzemēm,“ atzīmē Pugovičs.
Viens no viņiem ir Jānis Veliks. 2010.gadā pabeidzis ķīmijas tehnoloģijas maģistra studijas Rīgā, viņš devās izstrādāt doktora disertāciju uz Šveici. Tur ieguva stipendiju pēcdoktorantūras pētījuma veikšanai Oksforda Universitātē. Pērnvasar viņš atgriezās Latvijā, jo Organiskās sintēzes institūta īstenotais “Innovabalt” projekts Jānim ļāva pieteikt pētījumiem sev tuvas tēmas.
“Es vēlos attīstīt flora ķīmijas virzienu un nedaudz pievērsties supramolekulārās ķīmijas virzienam. (..) Tas nākotnē varētu pavērt iespējas izstrādāt efektīvākas zāles, izstrādāt efektīvākas metodes, kā sintezēt vai ražot jau zināmas zāļu vielas,” stāsta Veliks.
Tagad tehniski un komandas ziņā spēcinātais institūts sev izvirza arī jaunus mērķus. Lielākais no tiem – atklāt fitoķīmijas centru, kurā pētīs, kādas bioloģiski aktīvas vielas ir ārstnieciskajos augos un kā tās pielietot jaunu zāļu radīšanā.
