Attēlos redzams, ka Plūtona virsmu klāj milzīgi sasaluša metāna un slāpekļa kalni, kā arī ledus kalni, kas zinātniekiem ir jaunums, jo iepriekš to nebija izdevies konstatēt.
Otrs pārsteigums no fotogrāfijām astronomiem ir fakts, ka pundurplanētas virsmu neklāj krāteri, kurus izraisījuši asteroīdu triecieni.
Tas ļauj secināt, ka Plūtona virsma, visticamāk, ir mazāk nekā 100 miljonus gadus veca, kas kosmiskā mērogā ir niecīgs skaitlis, ņemot vērā, ka Saules sistēma, tostarp Zeme, veidojās pirms četrarpus miljardiem gadu.
Plūtons tika atklāts pagājušā gadsimta pirmajā pusē un sākotnēji tika nosaukts par Saules sistēmas devīto planētu. Tomēr tā sauktās Koipera joslas atklāšana aiz Neptūna orbītas deviņdesmito gadu sākumā un tālākie atklājumi lika secināt, ka Saules sistēmas nomalē atrodas vēl vismaz divi ļoti līdzīgi objekti. Tas vedināja zinātniekus 2006.gadā oficiāli izveidot planētu klasifikācijas sistēmu un pārsaukt Plūtonu par pundurplanētu.