"Einšteina teorija ir pārvērtusies realitātē," zinātnieku atrastos pierādījumus gravitācijas viļņu eksistencei komentē fiziķis, Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors Vjačeslavs Kaščejevs.
Gravitācijas viļņi rodas, kad Visums piedzīvo kādu grandiozu notikumu, piemēram, kad eksplodē zvaigzne vai saduras divi melnie caurumi. Gravitācijas viļņi izplatās Visumā ar gaismas ātrumu, pa ceļam saspiežot un izstiepjot laiktelpu. Šādu viļņu eksistenci jau pirms simt gadiem savā relativitātes teorijā bija paredzējis Alberts Einšteins.
Taču viņš apšaubīja, ka kādreiz cilvēki spēs radīt pietiekami jūtīgas mērierīces, lai gravitācijas viļņus fiksētu. Šajā ziņā viņš kļūdījās, jo pērnā gada 14.septembrī divās ASV laboratorijās sarežģītas un ilgi veidotas ierīces – lāzera interferometri – fiksēja gravitācijas viļņus, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāsta Vjačeslavs Kaščejevs. Septembrī fiksētos gravitācijas viļņus izraisīja divu melno caurumu sadursme pirms 1,3 miljoniem gadu. Interesanti, ka nākamās paaudzes gravitācijas viļņu observatorijas plānots izvietot Kosmosā.
Gravitācijas viļņi ir viļņošanās laikā un telpā. Iedomājies, ka Visums ir milzīgs gumijas audums.
Lietas, kurām ir masa, ir ieliekušas šo gumijas audumu līdzīgi kā boulinga bumba, kas iemesta batutā.
Jo lielāka masa, jo vairāk Visums tiek ieliekts un gravitācijas ietekmē deformēts. Piemēram, Zeme riņķo ap Sauli tāpēc, ka saule ir ļoti masīva, radot lielu deformāciju telpā ap to. Viss, kam ir masa un/vai enerģija, var radīt gravitācijas viļņus. Ja mēs sāktu dejot griežoties elkoņos, arī mēs izsauktu viļņošanos laikā un telpā, tā tikai būtu ļoti niecīga.
Fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" pauda pārliecību, ka gravitācijas viļņu atklāšana mainīs zinātnes un sabiedrības turpmāko dzīvi, radot pielietojumu daudzās jomās.