Latvijas jaunuzņēmumi gatavi mainīt medicīnas studentu un suņu mīļotāju dzīvi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Līdz gada beigām noslēgsies pirmā jaunuzņēmumu jeb ''startup'' uzņēmumu akseleratora programma Latvijā,ko organizē  B2B tehnoloģiju akselerators “Startup Wise Guys”  sadarbībā ar "Lattelecom". Tajā uzņemti arī divi vietējie projekti. LSM.lv devās viņus apciemot un pārliecinājās, ka jau decembra beigās Latvijai būs vēl divi spēcīgi produkti, kas gatavi iekarot globālo tirgu.

Projekts “Anatomy Next” pieteicās akseleratoriem Ņujorkā, Losandželosā, Sietlā un Rīgā. Izvēlējās Rīgu… “Ņujorka dusmojas,” smej projekta idejas autors Sandis Kondrāts, taču šo apstākli izskaidrot var itin vienkārši: “Lai visa komanda pārceltos uz Ņujorku, tai ir jāpārvietojas. Tas nozīmē ikdienas slodzi – kur mēs ēdam, kur dzīvojam. Es pats Amerikā visu sāku no nulles un zinu, ka tur var pārdegt ļoti ātri. Sapratu, ka stratēģiski veselīgāk būtu projektu attīstīt šeit.

Latvija arī ir tika maza un kompakta, ka lieliski noder kā inkubators. Medicīnas studenti nāk pie mums no lekcijām brīvajā laikā. Sadarbojamies ar Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Universitāti, Latvijas Sporta akadēmiju.”

No tēlniecības medicīnā

“Anatomy Next” šobrīd izskatās pēc projekta, kas patiešām varētu mainīt medicīnas apgūšanu visā pasaulē. Taču sākotnēji Sandis Kondrāts kopā ar domubiedru Uldi Zariņu savu iepriekšējo pieredzi un izglītību mākslās vienkārši iekļāva grāmatā “Anatomija tēlniekiem”.

“Mēs drīz vien sapratām, ka medicīnas joma ir īstā - tur ir daudz naudas, daudz vajadzību un nepieciešamība pēc vizualizācijām. Taču nolēmām sākt ar to nozari, ko pazīstam, un atgriezties pie medicīnas, kad tam būs laiks un “pareizie” apstākļi,” atceras Kondrāts.

Laiks un apstākļi iestājās jau šī gada pavasarī, kad Kondrāts atbrauca uz Latviju: “Es iepazinos šeit ar medicīnas studenti, kura tobrīd kārtoja neiroloģijas eksāmenu. Tas ir eksāmens, no kā baidās visi! Turklāt, sākot jau no pirmā kursa, kad ieiet pa universitātes durvīm, viņi sāk baidīties no 5. kursa eksāmena! Mēs sēdējām krodziņā ar Ievu Grīnbergu, kas tagad ir mūsu medicīnas konsultante.

Viņa man stāstīja par eksāmenu un atvainojās, ka ir apzīmēta roka - tā esot vieglāk atcerēties nervu gaitu. Tajā brīdī sāku domāt par to, ko mēs darām, un pēkšņi radās pārliecība, ka ir pienācis tas īstais laiks.

Komandas biedrs Reinis Znotiņš īsi pēc šīs tikšanās atnāca ar piedāvājumu pieteikties Eiropas Savienības (ES) projektam. Un viss notika!”

Ienirt projekcijā ar mobilo telefonu

Kopējais piesaistītā finansējuma apjoms šobrīd jau pārsniedz 150 000 eiro. Tas ļauj turpināt intensīvu darbu pie instrumenta personalizētai medicīnas apmācībai. “Viss būs tāpat, kā šobrīd ir kartēs, ko piedāvā interneta meklētāji. Tikai šajā gadījumā būs cilvēka ķermeņa kartes -

noklikšķini konkrētā vietā un redzēsi nervus, asinsvadus un kaulus. Mēs gribam panākt, ka ir iespēja projicēt, piemēram, cilvēka galvu uz jebkādas virsmas un vairāki studenti vienlaicīgi ar dažādām ierīcēm (telefoniem, planšetēm u. tml.) var skatīties uz šo objektu, iet tam apkārt, aplūkot no dažādiem leņķiem, mainīt struktūras, pārslēgties no muskuļu kārtas uz kaulu kārtu, pēc tam uz asinsvadu slāni.

Galvenā pievienotā vērtība ir fakts, ka šī platforma palīdz studentiem ietaupīt laiku, meklējot dažādus resursus dažādās vietās, kā arī mācoties no grāmatām un kladēm,” stāsta Znotiņš.

Studenti patiešām mācās medicīnu no melnbaltām grāmatām ar iekalšanas metodi. Un tas notiek joprojām visā pasaulē. Grīnberga, kura tagad ir 6. kursa studente, apstiprina, ka tā ir arī Latvijā: “Mēs šobrīd risinām reālu problēmu. Studenti, piemēram, nervu sistēmu zīmē shēmās paši, izmantojot grāmatas, pierakstus un konspektus. Tieši šo sistēmu ir ļoti grūti vizualizēt, tāpēc arī grūti saprast.” “Anatomy Next” šobrīd cieši sadarbojas ar studentiem, kuri testē dažādus risinājumus, lai gala produkts patiešām būtu ērts lietošanā. Galvas un kakla kartes būšot pabeigtas un pieejamas jau 2017. gadā.

Pēc līdzīga principa papildinātajā realitātē tiks izveidots viss ķermenis.

Ieguvējas no šādas sistēmas ieviešanas būs arī mācību iestādes, jo tā ir iespēja ietaupīt finanšu līdzekļus:

“Precīza galvas kopija, kas izgatavota no ģipša, maksā pāris simtus tūkstošu dolāru. To var sadauzīt, visiem nepietiek utt. Tāpat arī līķu nepietiek visiem.

Mūsu risinājums ir pieejams visiem un lietošanai jebkur,” saka Kondrāts. Viņš neslēpj, ka “Anatomy Next” primāri ir orientēts uz ASV tirgu, taču notiek pārrunas arī ar Latvijas Universitāti par programmas iekļaušanu mācību sistēmā. Un, neskatoties uz globāliem mērķiem, komanda sola palikt Latvijā un strādāt šeit. Protams, būs nepieciešams atbalsts arī Amerikā, taču lielākajai daļai iesaistīto cilvēku nebūs jāpārceļas uz dzīvi pāri okeānam.

Veidlapas aizstās ar digitālu platformu

Ir vēl daudz nozaru pasaulē, kur būtu nepieciešami mūsdienīgi risinājumi. Un otrs  akseleratora projekts ir pievērsies vienai no tām. Proti, suņu izstāžu rīkotāji un dalībnieki vispār neizmanto digitālo risinājumu priekšrocības.

Apzinoties un reāli saskaroties ar šo problēmu, projekta “Online Dog” idejas autore Dita Lapsa kopā ar savu komandu strādā pie risinājuma: “Man pašai ir suņi. Es bieži piedalos izstādēs, taču pieteikties tām ir diezgan sarežģīti. Informācija ir izkaisīta daudzās mājaslapās. Ja ir vēlme piedalīties starptautiska mēroga pasākumos, tad nereti ir jāņem talkā programma “Google Translate”, lai, piemēram, no slovēņu valodas iztulkotu visu nepieciešamo informāciju par pasākumu Slovēnijā.

Ej nu saproti, vai tavs suns tur var piedalīties vai nevar. Ja ir vairāki suņi, tad tas ir vēl sarežģītāk - katram ir sava šķirne, klase un grupa.”

Nākamais izaicinājums - ar roku aizpildīt visas veidlapas, pievienot vēl papildu dokumentus, ciltsrakstu un čempionu titulu kopijas, maksājuma uzdevumu un nosūtīt pieteikumu organizatoram. Un tad organizators šo visu informāciju saņem šādu nestrukturizētu un pārraksta tabulā. Un no šiem datiem top izstāžu katalogs, kas ir galvenais pasākuma darba instruments.

Lapsa ir nolēmusi šo situāciju mainīt. Izmantojot ikdienā dažādus digitālos risinājumus, pavisam normāli šķiet, ka vienu reizi sistēmā tiktu ievadīti dati par suni un suņa saimnieku. Pasākuma organizators savukārt izvietotu informāciju par izstādi. Suņu saimnieki redzētu tikai tās izstādes, kas attiecas uz viņu mīluļiem. Un

izstādei būtu iespējams pieteikties ar vienu datorpeles klikšķi.

Organizators visus dalībnieka iesniegtos datus saņemtu automātiski tādā formā, lai varētu ģenerēt un izdrukāt izstādes katalogu. Nekā sarežģīta un revolucionāra. Taču neviens iepriekš vēl nav šādu risinājumu izstrādājis.

Durvis vaļā uz 91 pasaules valsti

Nozares pārstāvji - gan klubi, gan sacensību rīkotāji – ir atsaucīgi. “Vairāki lielie klubi jau paši ir sākuši taisīt elektroniskās pieteikšanās sistēmas, tātad problēma patiešām eksistē. Vienīgais – šādas nelielas sistēmas atvieglos organizatora, nevis suņu īpašnieka darbu, kam visi nepieciešamie dati uz katru izstādi būs jāraksta no jauna. Mēs savukārt veidojam globālu sistēmu, kas starptautiskā līmenī atvieglos procesus abām iesaistītajām pusēm. Šobrīd esam apzinājuši gan Latvijas, gan arī Somijas, Igaunijas un Lietuvas klubus. Esam sākuši tikties un rādīt mūsu produktu. Un rezultāts ir tāds, ka

pirmās ar mūsu starpniecību organizētās izstādes būs jau decembrī,”

atklāj Lapsa.

Par ieceri priecīga ir arī Latvijas Kinoloģijas federācijas prezidente Vija Klučniece. Federācija ir atbalstījusi “Online Dog” komandu kā mentori: “Regulāri sazināmies un palīdzam. Prieks par jauniem un aktīviem cilvēkiem, kas veido šādu risinājumu. Tam tiešām ir laba un globāla perspektīva,” atbalstu pauž Klučniece.

Un šis ir tikai sākums, jo sistēmu iecerēts attīstīt daudz plašāk.

Tā kļūs par datubāzi, kur būs iespējams atrast katra suņa ciltskoku, izpētīt viņa sasniegumus, kā arī redzēt veselības un darba pārbaudes. Jau pašlaik izstrādes stadijā ir sludinājumu vietne, kur tiks izvietota informācija tikai par tīršķirnes suņiem, garantējot to izcelsmi.

Tur varēs ievietot un atrast informāciju arī par suņiem, kas trenēti konkrētām vajadzībām, piemēram, par tiem, kas ir neredzīgu cilvēku pavadoņi u.tml.

“Online Dogs” primāri orientēsies uz Skandināvijas tirgu, taču labi apzinās, ka produkts ir aktuāls vismaz 91 pasaules valstī, kur tiek pārstāvēti Starptautiskās Kinoloģiskās federācijas suņi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti