Latvijā izveidota pirmā programmēšanas skola bērniem no 5 gadu vecuma

Latvijā izveidota pirmā programmēšanas skola bērniem no 5 gadu vecuma. Skolas mērķis ir padarīt programmēšanu pieejamāku dažāda vecuma bērniem, ļaujot ne vien attīstīt loģiku, matemātiku un mācīties risināt problēmas, bet iegūt datorprogrammu veidošanas zināšanas, kas nākotnē tik ļoti būs vajadzīgas arvien vairāk darba devējiem.

Latvijā izveidota Pirmā programmēšanas skola bērniem no 5 gadu vecumaDārta Dindune
    Pirmā programmēšanas skola ir interešu izglītības iestāde, kurā bērni jau no piecu gadu vecuma var sākt mācīties programmēt. Lai gan arī citur Rīgā var apgūt programmēšanu, iespējas ir ierobežotas – mācības domātas tikai krievu bērniem, noteiktu vecumu sasniegušiem jauniešiem vai tikai tās skolas skolēniem, kurā ir programmēšanas pulciņš.

    Taču jaunizveidotajā skolā ir dažādas izglītības programmas, kas paredzētas atšķirīga vecuma bērniem. Gan tādiem, kas vēl tikai apmeklē bērnudārzu, gan skolēniem, kas jau mācās vidusskolā.

    Viens no programmēšanas skolas skolotājiem Raivis Ieviņš stāstīja, ka pārsvarā nāk bērni bez priekšzināšanām, tomēr ir arī tādi, kuri jau pirms tam mājās ir mēģinājuši programmēt. Skolotājam Raivim bija kļuvis žēl, ka nespēj mācīt visus interesentus.

    Standarta nodarbības ilgums ir 90 minūtes, sākumā ir mazliet teorijas, bet pārējo laiku ir praktiski darbi.  

    “Protams, ka viņi neklabinās taustiņus, bērnudārznieki, viņiem ir savas programmēšanas vides, kur viņi strādā. Un tā ir diezgan tālu no programmēšanas, bet tomēr viņi apgūst programmēšanas konceptus, pamatus, ciklus un citas lietas,” skaidroja Ieviņš.

    “Caur spēlēm viņiem tur konkrēti uzdevumiņi. Un līdz pat vidusskolēniem, kuri savukārt ļoti augstā līmenī mācās programmēšanu, apgūst C++, Javu un tamlīdzīgas lietas, un gatavojam viņus Eiropas un pasaules informātikas olimpiādēm,” stāstīja skolotājs.

    Vislielākā interese esot ceturto un piekto klašu bērniem, kuri jau pirmajā nodarbībā uztaisa savu pirmo datorspēli, lai saprastu, ka tas ir ļoti vienkārši.

    “Piecgadniekiem, sešgadniekiem ir nedaudz cita vide. Tur tiek izmantoti viņiem zināmi multeņu tēli, spēļu tēli. Tur, piemēram, pazīstamais „Flappy bird”, „Angry birds”, tur visādi zombiji ir un kas tik vēl. Un tad viņiem jāprogrammē šie tēli, lai viņi veiktu kādus uzdevumus. Mums ir ko piedāvāt bērnam, augot līdzi viņam, atkal jaunas un atkal sarežģītākas lietas varam piedāvāt. Un tā rodas brīnumbērni, kuri jau agrā vecumā sasniedz milzīgas virsotnes,” pauda Ieviņš.

    Programmēšanas skolā nodarbības notiek vienreiz vai divreiz nedēļā, mājasdarbus parasti neuzdod, bet tie, kas grib sasniegt augstāko līmeni, papildus strādā arī mājās.

    Arvien populārākas kļūs dažādas informātikas olimpiādes un konkursi, nupat kā no Eiropas jauniešu olimpiādes atgriezušies arī skolas audzēkņi.

    “Vislabāk man patīk apgūt programmēšanas valodas, kurās es neesmu strādājis, jo mans uzskats ir – labāk apgūt daudzas valodas, nekā iedziļināties vienā līdz galam un pārējās neko nesaprast,” stāstīja 17 gadus vecais Pauls.

    Viņš programmē jau septiņus gadus, pirmos divus visu apguva pašmācības ceļā, tad sāka meklēt skolotāju, kas iemācīs vairāk. Vēl nesasniedzis pilngadību un mācoties 11. klasē, Pauls strādā Amerikas kompānijā un ar programmēšanu pelna naudu. Bet arī skolas informātikas stundās kaut ko jaunu tomēr uzzina.  

    “Tas atkarīgs no tā, ko māca tajā brīdī. Ja ir ar programmēšanu saistīts, tad es esmu pārāks un daru savus mājasdarbus, ja informātikā par “Microsoft Office”, tad es dabūju arī paklausīties, jo tik advancēts es tajā neesmu,” atzina Pauls.

    15 gadus vecais Dzintars pirms mācībām programmēšanas skolā neko par to nezināja, bet nu piedalās olimpiādēs un konkursos un nākotnē grib radīt robotus.

    “Tas liekas ļoti interesanti, un var realizēt savas idejas. Esmu uztaisījis robotus braucošus, kurus var vadīt ar telefonu, telefona aplikāciju, kuru arī uztaisīju. Arī, kad izaugšu, darīšu kaut ko ar programmēšanu, varbūt vairāk ar robotiku,” pieļāva Dzintars.

    Savus programmēšanas skolas biedrus papildina arī 18 gadus vecais Rūdolfs, kurš programmē jau četrus gadus.

    “Programmēšanā man patīk tas, ka ir jāstrādā ar loģisko domāšanu, tas tiešām arī attīsta loģisko domāšanu, un loģiski vari risināt dažādas problēmas. Kā arī tur matemātiskā pieeja dažādiem uzdevumiem. Tur ir ko padomāt. Un tas īstenībā palīdz arī citos priekšmetos, piemēram, fizikā, ķīmijā, ir vieglāk. Visos eksaktajos priekšmetos, jo viss balstās tieši uz loģiku,” pauda Rūdolfs.

    Pilnā jaudā pirmā programmēšanas skola darbosies oktobrī, lai gan pirms mācību sākuma bērniem jāizpilda tests, kas pārbauda priekšzināšanas. Skolotājs Raivis norādīja, ka interese par programmēšanu ir milzīga. Tieši tāpēc programmēt varēs gan skolā, gan mājās.

    Saistītie raksti
    2 komentāri
    Anonīms lietotājs 18807
    www.pps.lv
    Anonīms lietotājs 18482
    Un ko saka mediķi, ka jau piecgadīgam bērnam pie datora paredzēts darboties pusotru stundu? Un ja grib sasniegt ko vairāk, tad vēl arī mājasdarbi. Gan jau bez nodarbībām pulciņā ar datoru vai telefonu mājās padarbojas arī individuāli, līdz ar to acīm slodze pie ekrāna vismaz kā vidusskolēnam.
    Pievienot komentāru
    Tehnoloģijas un zinātne
    Dzīve & Stils
    Jaunākie

    Populārākie
    Interesanti