Kibersardze ikdienas uzdevumus nepilda - tikai trenējas un gatava palīdzēt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) jau divus gadus ir ne tikai zemessargi, bet arī kibersargu vienība. Lai gan informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija cert.lv ik pa laikam ziņo par uzbrukumiem pašvaldību mājaslapām vai e-pastiem, kibersargi ar to nenodarbojas. Viņu palīdzību izmantos tikai tad, ja citas institūcijas krīzes situācijā netiks galā.

Daudzi to pat nenojauš, bet jau kopš 2013.gada 13.jūlija Latvijā ir Zemessardzes Kiberaizsardzības vienība. "Mēs nepildām ikdienas uzdevumus kiberaizsardzībā. Mēs komplektējam šo vienību no zemessargiem, kuri tiek iecelti kibersargu amatos. Mūsu uzdevums ir trenēties, audzēt savas spējas, atbalstīt institūcijas, kuras ikdienā pilda šos uzdevumus. Tādā gadījumā, ja notiek apdraudējumi, ar kuriem viņi netiek galā, tad mēs nākam palīgā," stāsta tās komandieris Gatis Graudiņš.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vienības zemessargi ikdienā strādā informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē. Kopā viņi sanāk aptuveni trīs reizes mēnesī, kad notiek zemessargu militārās pamatapmacības - ierindas mācība, orientēšanās ar karti, pirmā palīdzība, roku signāli. Kibersargi papildus tam analizē jau notikušus kiberuzbrukumus, iepazīstas ar programmatūru un skaidro, kas jauns kiberdrošībā.

"Esam piedalījušos ļoti daudzos vingrinājumos, ir izveidota lieliska sadarbība ar cert.lv, ar citām valsts institūcijām, ar kurām mēs kopā trenējamies, sniedzam tehnisko atbalstu, kas viņiem ir nepieciešams. Esam tādā sagatavošanās un treniņa režīmā," skaidro Gatis Graudiņš.

Lai kļūtu par kibersargu, sākumā ir jāiestājas Zemessardzē. Pēc tam var pieteikties šajā vienībā. Jāaizpilda veidlapas, jāiesūta CV, kā arī tiešsaistē jāizpilda tests ar jautājumiem, par to, ko prot, kādas IT nozares pārzina. To visu izskata un atbild, vai šī vienība ir īstā vieta. "Mēs varam uzlikt kaut kādu latiņu, ka jābūt augstākajai izglītībai. Tādai vai šādai, bet reizēm cilvēks bez izglītības orientējās šajos jautājumos. Viņam varbūt ir praktiskā pieredze," par iespējām stāsta Graudiņš.

Latvijā gan nav notikušas nekādas lielās kiberkrīzes, kurās būtu jāiesaista Kibervienība. Bet, ja kaut kas atgadītos, piemēram, hakeri intensīvi censtos uzlauzt kādu serveri ar svarīgiem valsts dokumentiem, būtu kāds, kas zinātu, ko darīt. Kibersargi ietu palīgā jau esošajām aizsardzības organizācijām, ja tām nepietiktu cilvēku vai tehnikas, skaidro Graudiņš. "Piemēram, ir lidosta, ir milzīga sniega vētra. Lidostā ir sniega novākšanas mašīnas. Tās vāc to sniegu, kamēr var novākt, bet vienā brīdī, lidosta ir jāslēdz, jo vairs nespēj iztīrīt un uzņemt lidmašīnas. Neviens jau netur tūkstošiem sniega mašīnu, lai varētu novākt gadsimta vētras sekas."

Arī pārējās Baltijas valstīs ir kiberapkarošanas sistēmas, tomēr Lietuvā tā ir citādāka nekā Latvijā un Igaunijā. "Viņi to cenšas darīt ar pilna laika cilvēkiem, viņiem ministrijā ir izveidots informācijas tehnoloģiju drošību centrs, bet paskatīsimies, kā viņiem ies. Viņi tikai tikko ir sākuši šo darbu," piebilst zemessargs Graudiņš. Latvijas Kiberaizsardzības vienībai ir jau divi gadi, tomēr tie drīzāk ir brīvprātīgie, kuri trenējas un gaida savu lielo iespēju iesaistīties valsts glābšanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti