Bezmaksas izstādi, kas interaktīvā veidā ļauj izzināt, kā kosmosa nozare ietekmē mūsu ikdienu, kopš 2012.gada 25 Eiropas pilsētās paguvuši apskatīt jau 710 tūkstoši cilvēku. Papildus pastāvīgajai ekspozīcijai, kas neierastā veidā vēsta par Eiropas Savienības ieguldījumu satelītnavigācijas programmā "Galileo" un Zemes novērošanas programmā "Copernicus", Rīgā apmeklētājiem bija iespēja klausīties 38 kosmosa nozarē iesaistītu ekspertu lekcijas, piedalīties diskusijās un iemēģināt savu roku papīra raķešu izgatavošanā un palaišanā.
11 dienu laikā Esplanādē izšauti 18 tūkstoši papīra raķešu
“Esam patīkami pārsteigti par lielo sabiedrības interesi. Pirmās norādes, ka izstāde Rīgā tiks silti uzņemta, bija jau martā – mēnesi pirms izstādes sākuma tika rezervēti visi iespējamie ekskursiju laiki. Tas Kosmosa izstādes vēsturē ir rekords, un šī interese pierāda, ka Latvijai nākotnē ir labas izredzes iekļauties starptautiskajā kosmosa industrijā,” saka Pauls Irbins. Viņa vadītais "Z(in)oo" centrs turpinās aktīvi popularizēt gan kosmosa nozari, gan tehniskās un eksaktās zinātnes, un 5.septembrī Cēsīs ir plānots otrais Kosmosa festivāls ģimenēm.
Uz izstādes izglītojošo lomu norāda arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa: “Ja nespēsim aizraut un ieinteresēt jaunus cilvēkus jau tagad, tad pēc gadiem 10–15 attapsimies bez prasmīgiem augsto tehnoloģiju un inženierzinātņu speciālistiem.
Pētījumi rāda, ka kosmosa tehnoloģiju nozare pasaulē aug vidēji par septiņiem procentiem gadā, tādēļ es ceru, ka šī izstāde spējusi iedvesmot studentus un skolēnus nopietnāk pievērsties zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomām, kas nākotnē pavērs plašas pētniecības un karjeras attīstības iespējas”.
Eiropas Kosmosa izstādes laikā 5.maijā IZM rīkoja arī Valdības un parlamenta dienu, kad izbraukuma sēdi Kosmosa teltī noturēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komiteja. Valdības un parlamenta pārstāvji tika iesaistīti diskusijās par tautsaimniecības ieguvumiem no kosmosa industrijas.
Visas Eiropas kosmosa nozares vērtība patlaban ir 6,8 miljardi eiro gadā, un tā nodarbina vairāk nekā 36 000 augsti kvalificētu darbinieku. Latvija šogad kļuva par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) sadarbības valsti un nākamo piecu gadu laikā plāno EKA ieguldīt septiņus miljonus eiro, lēšot, ka šo investīciju atdeve līdz ar augsti kvalificētām darbavietām, tehnoloģijām un jauniem produktiem ilgtermiņā varētu būt mērāma 30 miljonos eiro.
Izstādes norisi Rīgā nodrošināja IZM, Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecība Latvijā, bērnu zinātkāres centrs "Z(in)oo" un Rīgas dome. 12.maijā izstāde turpina ceļu no Rīgas uz Stokholmu.
